Uzņemas vadītāja lomu
Kristians Bezeidenhauts dzimis Dienvidāfrikā 1979. gadā. Kopā ar ģimeni viņš desmit gadu vecumā pārcēlās uz Austrāliju, kur uzsāka klavierspēles studijas. Tālāk viņa mācības turpinājās Ročesteras Universitātes Īstmena mūzikas skolā Ņujorkā. 2001. gadā jaunais pianists ieguva pirmo vietu Briges senās mūzikas festivālā Beļģijā, kas jaunajam mūziķim pavēra durvis uz starptautisko karjeru.
Šodien Kristians Bezeidenhauts ir viens no ievērojamākajiem savas – četrdesmitgadnieku – paaudzes vēsturisko taustiņinstrumentu speciālistiem. Viņš guvis ievērību kā izcils Mocarta daiļrades interprets. Kā klavesīnists Bezeidenhauts pievēršas arī baroka perioda mūzikai, atskaņojot J. S. Baha, G. F. Hendeļa, A. Vivaldi un G. Tēlemaņa darbus, savukārt āmuriņklavieres viņš izmanto, lai stilistiski precīzi iedziļinātos klasicisma un agrīnā romantisma niansēs. Spēlējot vēsturisko laikmetu taustiņinstrumentus un muzicējot kopā ar orķestriem, Kristians Bezeidenhauts bieži mēdz uzņemties arī atskaņojuma vadītāja lomu.
Bezeidenhauts uzstājas ar Eiropas ievērojamākajiem vēsturiskās mūzikas ansambļiem – franču Les Arts Florissants un Orchestre des Champs Elysées, nīderlandiešu Orkest van de Achttiende Eeuw, britu Orchestra of the Age of Enlightenment un vācu Freiburgas Baroka orķestri. Mūziķis sadarbojies arī ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Čikāgas simfonisko orķestri un Leipcigas Gewandhaus orķestri, Ģentes vokālo grupu Collegium Vocale, Ņujorkas seno instrumentu ansambli Juilliard 415 un Potsdamas Kamerakadēmiju.
Diriģenti Džons Eliots Gārdiners, Džovanni Antonīni, Filips Herevēge, Trevors Pinnoks, vijolnieces Viktorija Mulova, Izabella Fausta, Reičela Podžere un Alina Ibragimova, čellists Žans Gijēns Keirass, soprāni Anna Sofija fon Otere un Kerolaina Sempsone, baritons Matiasu Gērne un tenors Marks Pedmors ir Kristiana Bezeidenhauta skatuves partneri. Savukārt ar Sinfonietta Rīga pianists veido nu jau trešo koncertprogrammu. Iepriekš viņš pie mums viesojās 2012. gada februārī un 2018. gada janvārī koncertos Lielajā ģildē un Liepājas Lielajā dzintarā.
Uzsvars uz kontekstu
Šajā tikšanās reizē ar orķestri Bezeidenhauts pievēršas XVIII gadsimta mūzikai, meklējot un izceļot savstarpējās ietekmes un radošo pēctecību. Aplūkojot Volfganga Amadeja Mocarta mijiedarbību ar baroka laikmeta muzikālo fonu, koncertprogrammā iekļauti trīs Johana Sebastiāna Baha pēcteču, baroka un agrīnā klasicisma darbi – Johana Kristiana Baha Simfonija solminorā, Vilhema Frīdemaņa Simfonija reminorā un Karla Fīlipa Emanuela Baha Koncerts klavierēm un orķestrim reminorā. Savukārt kā klasicisma laikmeta apogeja un baroka kultūras evolūcijas vainagojums izraudzīts viens no izcilākajiem Mocarta koncertopusiem – 25. koncerts klavierēm ar orķestri Domažorā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 15. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!