Profesija drosmīgajiem
"Komponista profesija ir viena no nedrošākajām, jo tu esi atkarīgs no izpildītāja un klausītāja. Nevar zināt, kā būs. Ir jābūt arī drosmei," Alvils Altmanis saka par komponista darbu. Viņš uzsver, ka komponistam jābūt dziļi un pamatīgi akadēmiski, profesionāli izglītotam. "Tikai tāds var atļauties saukt sevi par komponistu, nevis kurš katrs, kurš uzskribelējis pusotru dziesmiņu. Lai kļūtu par diplomētu, profesionālu komponistu, ir jāiegūst pamatīga izglītība un visu mūžu jāturpina pilnveidot meistarību. Man arī patīk kādreiz uzrakstīt kādas rīmītes. Kāpēc es sevi nesaucu par dzejnieku? Man patīk zīmēt, bet es tāpēc nesaucu sevi par gleznotāju. Ir jābūt paškritiskam, nevar mētāties ar vārdu "komponists". Tu vari būt autors. Ar šīm lietām tā prātīgi," aicina Alvils Altmanis. Ne velti viņš pats kompozīcijai pievērsās brieduma gados, kad jau bija dziļi iepazinis mūziku kā profesionāls klarnetists ar 25 gadu ilgu darba stāžu (1986–2011) Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kā arī ar pieredzi pūtēju orķestrī Rīga, Latvijas Radio Vieglās un estrādes mūzikas orķestrī. Bet ar to nepietika. Lai apgūtu komponēšanas noslēpumus, Alvils Altmanis vēlreiz studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā profesora Romualda Kalsona kompozīcijas klasē (no 1991. līdz 1995. gadam). Lai arī ielecis jau braucošā vilcienā, viņš ātri spēja atrast savu individuālo rokrakstu, kā arī domubiedrus mūziķu vidū.
Alvils Altmanis (1950) ir viens no ražīgākajiem un visvairāk atskaņotajiem latviešu komponistiem pēdējos 20– 25 gados. Citu komponistu vidū viņš izceļas ar praktizējoša mūziķa asu vērojumu, spēju sapludināt dažādus stilus (džeza mūziķa pieredze), precīzām un lakoniskām līnijām. Alvila Altmaņa mūziku vienmēr izpilda Latvijas labākie mūziķi. Jubilejas koncerta solisti būs pazīstami mūziķi – flautiste Dita Krenberga, pianisti Agnese Egliņa un Mārtiņš Zilberts, obojists Pēteris Endzelis, dziedātāja Laura Grecka, čelliste Diāna Ozoliņa, kā arī kameransamblis Altera Veritas. Loģiski, ka visplašāk pārstāvēts jubilāra visu mūžu spēlētais instruments – klarnete, kuru šoreiz spēlēs Guntis Kuzma, Mārtiņš Circenis un paša komponista dēls, Igaunijas Nacionālās operas orķestra klarnešu koncertmeistars Edmunds Altmanis. Pasākumu vadīs komponiste Anna Veismane.
Lai pieejams visiem
"Ir liels prieks, ka neviens uzrunātais neatteica. Būtu grēks neizmantot tādu tandēmu kā Dita Krenberga un lieliskā koncertmeistare Agnese Egliņa. Uzrakstīju viņām Koncertskaņdarbu – četrdaļīgu svītu," jubilārs atklāj koncerta programmas intrigu – gaidāmo pirmatskaņojumu. "Rakstīju, zinot, kā Ditai skan flauta, bet arī ar tādu domu, ka to (varbūt pa atsevišķai daļai) varētu spēlēt pat mūzikas vidusskolā. Arī Dita bija priecīga, ka skaņdarbs viņai noderēs pedagoģiskajā "saimniecībā". Ja izpildītājiem mūzika patīk, tā uzrunās arī klausītājus. Vari filozofēt un stāstīt nezin ko, bet es esmu reāls cilvēks. Lidošana misticismā, Polārzvaigznes gaidīšana, "tāluma tuvums" utt. nepalīdz rast kontaktu ar klausītājiem, un abstraktie skaņdarbu nosaukumi bieži vien neattaisnojas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 9. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!