Ar pārsteidzošā padomjlaiku muzikālā brīnumbērna, tagad pasaules vijoļmūzikas zvaigznes Maksima Vengerova (Izraēla) vieskoncertu šovakar, 10. jūlijā, Dzintaru koncertzālē plkst. 19, kur izcilais vijolnieks muzicēs kopā ar Spānijas kamerorķestri Master Chamber Players Valencia un tā galveno diriģentu Rikardo Kazero, Hermaņa Brauna fonds uzsāk jaunu tradīciju - vasaras mūzikas sezonu Artissimo.
"Ik vasaru sezonas koncerti notiks visā Latvijā, savukārt augustā par tās noslēgumu un kulmināciju kļūs festivāls Artissimo - Jūrmala," paskaidro fonda vadītāja Inna Davidova.
Fado, tando, džezs
Šovasar koncertos piedalīsies arī slavenā vijolniece Dora Švarcberga (Austrija), jau 15. jūlija vakarā Dzintaru koncertzālē ar savu ansambli uzstāsies smeldzīgo portugāļu fadu dziedātāja Ana Moura. Vēlāk, augustā, atbrauks Irkutskas apgabala filharmonijas Gubernatora simfoniskais orķestris (Krievija) kopā ar savu pašreizējo vadītāju latviešu diriģentu Ilmāru Lapiņu. Viesosies arī akordeonists, džeza un tango lielmeistars Rišārs Galjano, kurš jau kopš iepriekšējām viesošanās reizēm ir arī Latvijas klausītāju īpaši mīlēta mākslinieka statusā. Festivālā uzstāsies arī Latvijas Nacionālās operas soliste Liene Kinča un citi pazīstami Latvijas mūziķi.
"Nākotnē Artissimo sezonas ietvaros Hermaņa Brauna fonds publikai piedāvās arī muzikālo filmu minifestivālu Artissimo - Cinema, tikšanos ar mūziķiem Artissimo fanu klubā Jūrmalā un dažādas izstādes," Inna Davidova atklāj nākotnes ieceres.
Vēsturisks koncerts
Spilgti atceros kādu publikas pārpildītu koncertu 80. gadu pirmajā pusē. Uzmanības piepildītā klusumā, kurā dzirdētu pat mušu lidojam, uz skatuves viens pēc otra kāpa divi talantīgi brīnumbērni: 1974. gadā Novosibirskā ebreju mūziķu ģimenē dzimušais vijolnieks Maksims Vengerovs un trīs gadus par viņu vecākais maskavietis pianists Jevgeņijs Kisins. Neparasti apdāvināti brīnumbērni, un viņu likteņi ir tikpat trausla un neprognozējama, cik spoža parādība mūzikas vēsturē. Mēs zinām par Paganīni un Mocartu, kuriem bija lemts kļūt par ievērojamiem mūzikas klasiķiem. Taču nezinām par ļoti daudziem dzīves salauztiem ģēnijiem, tikai uz īsu brīdi uzmirgojušām zvaigznītēm. Abiem Krievijas mūziķiem laimējās - gan ar vecākiem, gan pamatīgu mūzikas izglītību, gan strauji un spoži uzplaukušo ilgtermiņa karjeru.
Kritiķi vijolnieku dēvē par mūzikas gigantu, nesatricināmu klinti. Visi apbrīno viņa spēles niansētību un mākslinieka kaismīgo pašatdevi, ko izstaro viņa vijoles skaņa. Nu viņš brauc uz Rīgu, lai atskaņotu mūziku no vijolnieku zelta repertuāra - romantiskās mūzikas meistardarbu, Fēliksa Mendelszona Bartoldi Vijoļkoncertu, kurš ir viens no pieciem visu laiku iespaidīgākajiem un populārākajiem opusiem šajā žanrā. Programmā, kuru vijolnieks atskaņos kopā ar kamermūzikas meistaru orķestri no Spānijas, skanēs arī Pētera Čaikovska skaņdarbi, neizpaliks arī spāņu mūzika. Kopā ar šī orķestra vijolnieci viņš atskaņos Johana Sebastiana Baha dubultkoncertu. Vengerovs spēlē slaveno Stradivāri vijoli (1727), kura savulaik bija leģendārā Rūdolfa Kreicera īpašumā.
Seko skolotājam
Vijoli Maksims Vengerovs sāka spēlēt jau piecu gadu vecumā un jau pēc divien gadiem kļuva par Zahara Brona skolnieku. Zēns vingrinājās septiņas stundas dienā un jau desmit gadu vecumā (1984. gadā) Ļubļanā izcīnīja 1. vietu starptautiskajā Karola Lipiņska un Henrika Veņavska jauno vijolnieku konkursā. Toreiz Polija viņam šķitusi pašā pasaules galā... Kad Vengerova skolotājs Z. Brons 1987. gadā izbrauca no Krievijas, lai strādātu Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, Vengerovs ar mammu viņam sekoja. Vēlāk - arī uz Lībeku, kur Brons atvēra savu skolu. Kopš 2005. gada viņš pats ir prestižās Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas, kā arī Zārbrikenes Mūzikas augstskolas profesors un strādā prestižu starptautisku konkursu žūrijās. Viņš ir uzstājies uz visām ievērojamajām pasaules skatuvēm un kopā ar vislabākajiem orķestriem pasaulslavenu diriģentu Abado, Bārenboima, Gergijeva, Deivisa, Māzela, Mazūra, Mehtas, Muti, Pļetņova, Papano, Temirkanova, Fedosejeva, Simonova, arī latviešu maestro Marisa Jansona vadībā. Viņš arī sadarbojies ar aizgājušo gadu dižgariem M. Rostropoviču, Dž. Šolti, J. Menuhinu.
Godalgas par ierakstiem labāk pat neskaitīt - Grammy, četras britu Gramophone, četras Edisona, divas vācu Echo Klassik balvas un daudzas citas. Vengerovs ir saņēmis M. Rostropoviča dibināto prēmiju Gloria un D. Šostakoviča prēmiju no J. Bašmeta Labdarības fonda. Vengerovs ir pirmais klasiskās mūzikas pārstāvis, kurš kļuvis par UNICEF Labas gribas sūtni. Vijolnieks ir arī piepildījis sapni kļūt par diriģentu, taču viņam ir vēl divi sapņi: pašam uzrakstīt kādu skaņdarbu vijolei un ar motociklu šķērsot Ameriku.