Zalcburgas festivāla budžets šogad ir 60,81 miljons eiro. Tā programmā no 20. jūlija līdz 30. augustam – 38 operas izrādes, 58 drāmas teātra izrādes, 89 koncerti un 20 pasākumu bērniem. Uz visiem festivāla notikumiem kopumā piedāvātas 260 875 biļetes, kas maksāja no pieciem līdz 430 eiro un gandrīz visas tika pārdotas (vietu aizpildījums 97%; kases ieņēmumi – 30,3 miljoni eiro).
Šogad festivālu apmeklēja skatītāji no 85 valstīm, to vidū ir 47 valstis ārpus Eiropas. Biļešu tirdzniecības ieņēmumi un paša festivāla piesaistīto privāto atbalstītāju finansējums nodrošina 75% budžeta. Vēl 13,4 miljonus eiro festivāls saņem no publiskā sektora (Austrijas Republika, Zalcburgas federālā zeme un Zalcburgas pilsēta) un 3,36 miljonus eiro – no Zalcburgas tūrisma padomes.
Jau otro gadu programmu veidoja jaunais festivāla intendants ievērojamais austriešu pianists Markuss Hinterheizers. Viņam ir izdevies pamatīgi reanimēt Zalcburgas festivāla reputāciju – tas attiecas gan uz repertuāru, gan uz personībām (mūziķiem, režisoriem, māksliniekiem), kuras piedalās satura veidošanā. Kritiķi uzsver, ka nekas tāds Zalcburgā nav pieredzēts kopš leģendārā intendanta Žerāra Mortjē laika (Mortjē strādāja Zalcburgā no 1991. līdz 2001. gadam). Zalcburgā atkal top progresīva māksla!
Cildinošas atsauksmes guva Pētera Čaikovska operas Pīķa dāma jauniestudējums, kuru maestro Mariss Jansons sagatavoja kopā ar kādreiz skandalozo vācu režijas vecmeistaru Hansu Neienfelsu. Režisors izstāstīja klasisko stāstu bez jebkādām skandalozām novirzēm: izrāde ir stilizēta, pārsvarā melnbalta (ar dažiem krāsu uzplaiksnījumiem Hermaņa un grāfienes tēlos) un atturīga. Emocionālais un muzikālais dramatisms tika uzticēts Marisam Jansonam un viņa diriģētajiem Vīnes filharmoniķiem.
Mariss Jansons uzskata Pīķa dāmu par labāko Čaikovska operu un slavē Vīnes filharmoniķu sniegumu, uzsverot, ka katrs šā orķestra dalībnieks ir vairāk nekā mūziķis – katrs ir mākslinieks. "Tāpēc ar šo orķestri viss ir iespējams, galvenais ir aizraut to ar savām idejām un iedvesmot. Partitūra sāk mirdzēt!" par sadarbību ar Vīnes filharmoniķiem priecājas Mariss Jansons.
Par lielāko Zalcburgas festivāla sensāciju kļuva Riharda Štrausa Salome diriģenta Franča Velzera-Mesta un režisora Romeo Kastelluči iestudējumā. Tā bija nevis izrāde, bet dievišķīgi skanoša (atkal Vīnes filharmoniķi!) laikmetīgās mākslas instalācija, kuras centrā – Salomes atveidotāja lietuviešu soprāns Asmika Grigorjana. Viņa tika atzīta par 2018. gada Zalcburgas superzvaigzni. Melnajā tirgū biļetes uz Salomi ik dienu kļuva arvien dārgākas. Visi izrādes skatītāji jutās kā slepena rituāla liecinieki, kuri apzinās, ka nekas tāds vairs neatkārtosies.
Par estētisku pretstatu Salomei varēja uzskatīt citu festivāla hitu – Džoakīno Rosīni komēdiju Itāliete Alžīrā, kuru speciāli izcilajai dziedātājai Čečiliai Bartoli iestudēja režisori Moše Leizers un Patriss Korjē (Žans Kristofs Spinozi pie Ensemble Matheus diriģenta pults). Šī izrāde pierādīja, ka sieviešu spēku var stiprināt ne tikai ciešanas, bet arī veselīga ironija.
Par spilgtākajiem Zalcburgas festivāla notikumiem stāstīsim tuvākajos KDi numuros.