Jau pirms koncerta sākuma skatītāju rindās pavīd nostaļģiska noskaņa, ko paspilgtina melnbaltu reklāmu projekcijas, ironiski atklājot iecienītākās pagājušā gadsimta preces - kafiju, kedas un alu.
Taču tad, dūmu ieskauti un punktuāli, uz skatuves nāk viņi - progresīvi psihedēliskā rokgrupa Brit Floyd. Nepilnu minūti blāvā gaismas kūlī dzirdamas vien pūšaminstrumenta notis, kuras negaidīti strauji pārtrauc bungu rīboņa un spilgtas gaismas. Ne viens vien pūlī bailēs saraujas, un kļūst skaidrs, ka šis koncerts būs pārdomātiem kontrastiem bagāts.
Šova laikā vīriešu tembri mijas ar izsmalcinātu dāmu solo, baudpilno sajūsmu par teatrālisma ainām nomaina dusmas pret valdību un izglītības sistēmas absurdu. Jāpiebilst, ka liela loma koncerta emocionālā fona radīšanā bija centrālajam apļveida ekrānam, kas pārsteidzošos datorgrafikas elementos savija pasaules uzskatus, laika ritējumu un skarbas politiskās situācijas.
Lai gan Brit Floyd šajā koncertturnejā akcentējuši lāzeršova un gaismu spēļu nozīmīgumu, uzskatu, ka, Palladium Rīga koncertzālē piedzīvotais, klausītājiem spilgtāk paliks atmiņā ar emocionālās noskaņas kontrastiem, seksapīlo teatrālismu un niansētajiem balss tembriem.
Rokeris