Seram Eltonam var inkriminēt labas gaumes trūkumu, kaut gan, visticamāk, tas nav gaumes trūkums, bet vēlme iziet ārpus jebkādiem priekšstatiem par labu gaumi un uzreiz nonākt Kiča muzeja vērtīgāko eksponātu vidū. Mākslinieka publiskā dzīve – un viņš dzīvo ļoti publiski – līdzinās komiksam par apaļu kā kukulītis un saldu kā cukurgailītis novecojošu Karlsonu. Protams, ka no šā diskursa var norobežoties un iegremdēties Eltona Džona muzikālajā mantojumā, ignorējot visus blakussimptomus.Maestro ir aktīvs!Var ignorēt stāstu par to, kā mūziķis un viņa dzīvesbiedrs Deivids Fērnišs pērn tikuši pie bērniņa, izmantojot surogātmātes pakalpojumus. Lai nebūtu jāizšķiras, kurš no viņiem ir vairāk pelnījis kļūt par tēvu, pāris vienkārši sajauca spermu. Var mierināt sevi ar domu, ka 64 gadu vecais mākslinieks joprojām ir auglīgs un radoši aktīvs – pirms gada ir iznācis lielisks albums The Union, kuru Eltons Džons ierakstīja ar savu elku, 69 gadu veco amerikāņu klasiķi Leonu Raselu. «Šī ir vispatiesākā mūzika, kuru šobrīd es spēju radīt. Visu atlikušo dzīvi es gribētu pievērsties šādiem ierakstiem,» saka Eltons Džons, taču savos koncertos joprojām spiež uz hitiem, kurus vēlas dzirdēt fani. Rīgas šovā viņš varētu izpildīt tikai vienu vai divas no albuma The Union dziesmām.
«Es nekonkurēšu ar Lēdiju Gāgu (kāpēc viņam būtu jākonkurē ar sava dēla krustmāti? – J. J.). Manuprāt, es vairs nespēju sacerēt popmūziku, nespēju nospēlēt pie klavierēm riktīgu rokdziesmu. Man tas labi sanāca 25–26 gadu vecumā, taču vairs ne. Es turpināšu īstenot blakusprojektus – kā, piemēram, uzjautrinot sevi un sadarbojoties ar Ņujorkas diskogrupu Scissor Sisters, taču es šaubos, ka turpmāk Eltons Džons izdos popdziesmas,» uzsver Britu impērijas ordeņa komandors, kurš apgalvo, ka plāno atgriezties pie saknēm – amerikāņu soulmūzikas, kantrimūzikas un gospeļiem. Savas ieceres viņš īstenoja albumā The Union, kas tika reklamēts ar saukli: «Laipni lūgti atpakaļ īstajā mūzikā!»
Elka reanimācija
Šis disks noteikti ir pelnījis lielāku klausītāju uzmanību, tāpēc gribas tam pievērsties sīkāk. The Union ir albums, kurā Eltons Džons un Leons Rasels ne tikai dzied kopā – duetā skan arī viņu klavieres. Lai gan Eltons iemīlējās rokenrolā, kad bērnībā pirmo reizi izdzirdēja Elvisa Preslija Heartbreak Hotel, Leonu Raselu viņš dievina kopš 60. gadu beigām.
«Viņa mūzika atgriež mani skaistākajā un fantastiskākajā dzīves periodā. Tas nav godīgi, ka klausītāji ir aizmirsuši, cik lieliska ir Leona Rasela daiļrade. 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā viņš bija mans lielākais iedvesmas avots – gan vokāla, gan klavierspēles ziņā,» apgalvo Eltons Džons, kuru pirms trim gadiem pēkšņi pārņēma vēlme reanimēt sava elka karjeru un uzlabot viņa finansiālo stāvokli. Šī ideja ienāca angļu lielmeistara prātā, kad viņš ar dzīvesbiedru un draugiem svinēja jauno 2009. gadu safari ceļojumā Dienvidafrikā: Deivida Fērniša iPod sāka atskaņot Leona Rasela kompozīcijas, un Eltons Džons nespēja apturēt asaras. Viņš nolēma steidzami atrast amerikāņu mūziķa tālruņa numuru – viņi nebija kontaktējušies 37 gadus.
Aizmirstais aristokrāts
Pirms 40 gadiem Leons Rasels – pianists, ģitārists, dziedātājs, aranžētājs, dziesmu autors un producents no Oklahomas – bija viens no prominentākajiem amerikāņu mūziķiem, roka aristokrātijas pārstāvis. Viņš bija gan veiksmīgs solomākslinieks, gan neaizstājams sadarbības partneris studijā un koncertos. Leons Rasels strādāja kopā ar Frenku Sinatru, Džeriju Lī Lūisu, Filu Spektoru, Džordžu Harisonu, Ringo Stāru, Ēriku Kleptonu, Bobu Dilanu, B. B. Kingu, The Beach Boys un The Rolling Stones. Viņš palīdzēja kļūt par zvaigzni Džo Kokeram.
Gan Leons Rasels, gan Eltons Džons ir mainījuši priekšstatu par klavieru skanējumu un lomu 70. gadu sākuma popmūzikā un rokā, kad dominējošais instruments bija ģitāra. Leons Rasels ir nojaucis robežas starp kantrimūziku, gospeļiem, blūzu, soulmūziku un svingu. Viņa nopelni ir neapstrīdami, taču tas viņam nespēja nodrošināt atbilstoši labklājīgu dzīves veidu un ilgstošu popularitāti, tieši par to arī bija sašutis Eltons Džons, kurš pret Leonu Raselu izturas kā pret karali. Ilgus gadus amerikāņu klasiķis pārvietojās pa ASV ar vecu autobusu un sniedza līdz pat pieciem koncertiem nedēļā dažādās necilās vietās – bāros un grila restorānos lielceļu malās, taču pats par to nekad nav sūdzējies.
Dabiskā vīrišķība
Producēt kopīgu albumu Eltons Džons uzaicināja amerikāņu folkmūzikas pazinēju Tī Bounu Bērnetu, kurš pierādīja savu izcilību šajā žanrā, producējot kantrimūzikas dīvas Elisonas Krausas un roka leģendas Roberta Plānta disku Raising Sand (2007). Eltons Džons gribēja panākt līdzīgu efektu – lai viņa un Leona Rasela duetu albums būtu tikpat dabisks un nesamākslots partnerības un uzticības akts. Darba procesam Eltons piesaistīja savu labāko dziesmu līdzautoru Bērniju Topinu, ar kuru kopā pavadījis visu radošo mūžu.
Albumā The Union ir 14 stipru, vīrišķīgu dziesmu un ģeniālu melodiju, tas ir gospeļu uzlādēts blūzs un kantrimūzika bez tiem garšas un krāsas pastiprinātājiem, kurus tik bieži savā mūzikā izmantojis Eltons Džons. Ierakstu studijā sapulcējās labāko mūziķu komanda, to vidū – ģitārists Marks Ribo un viesmākslinieki Braiens Vilsons un Nīls Jangs.
Šā unikālā diska materiāls ir pietuvināts Eltona Džona agrīnajiem darbiem, vispirms 1970. gada albumam Tumbleweed Connection, kad jauno mūziķi un viņa skaņdarbus vēl nebija pārklājis biezs karamelizēta glamūra slānis. Klausoties The Union, var dzirdēt, ka Eltons gūst milzīgu baudu, dāvājot prieku nevis kādam citam, bet pirmām kārtām pats sev. Viņš zina, ka ir dievišķīgi apdāvināts dziedātājs, pianists un autors, taču citiem par to atgādina arvien retāk.
Kopā ar Leonu Raselu viņi ir snieguši dažus koncertus ASV un Lielbritānijā, taču Eltons Džons cer, ka The Union ir partnerības sākums: «Es vēlētos ierakstīt 50. gadu dziesmu albumu – kopā ar orķestri un Leonu pie klavierēm, un es tikai dziedāšu. Es gribu ieraudzīt viņa smaidu, kad Leons atkal pamanīs savu vārdu topos.»
Āda, kurā viņš dzīvo
Jau ilgāk nekā 40 gadus Eltons Džons izpilda dziesmas, kas apbur visas pasaules tautas, taču viņš pats paliek nesasniedzams un neaizskarams – iespējams, mūziķa eksterjera «jocīgums» ir tikai aizsargbarjera un veids, kā pasargāt talanta nopietnību un savu trauslo iekšējo organizāciju. Lai publika smejas un spriež par uzvalkiem, bet ne par dziesmu dziļo, personisko saturu.
«Rokenrols – tas nav normāls dzīves veids. Tu pārtrauc daudzas attiecības un jūties izolēts. Šajos apstākļos ir vienkārši pazaudēt savas vērtības un pašcieņu. Es biju sasniedzis punktu, kurā es nezināju, kā kontaktēties ar cilvēkiem, ja tikai mans deguns nebija piebāzts ar kokaīnu. Mani nekas nespēja apmierināt. Es žēlojos par visu, pat par lidmašīnas krāsu,» atceras Eltons Džons. «Kad es guvu panākumus 1970. gadā, es biju pavisam jauns zēns, to pat fotogrāfijās var redzēt. Pēkšņi pirmo reizi mūžā es varēju darīt visu, ko vien vēlos. Es jutos atbrīvots, un daļēji es tāds arī biju, taču brīdī, kad es sāku lietot narkotikas, es kļuvu par savu šaubu un pašpārliecības trūkuma vergu. Es nespēju tikt galā ar emocijām, kuras izraisīja šīs vielas.»
Mūziķim bija ilgstošas problēmas ar alkoholu un narkotikām. Savulaik, lidojot pāri Alpiem un vērojot kalnu skatus, viņš domāja: «Tas ir viss kokaīns, kuru es esmu iešņaucis.» No šīs atkarības Eltonam izdevās atbrīvoties pēc rehabilitācijas kursa Arizonas klīnikā 1990. gadā. Pēc tam par savu pienākumu Eltons uzskatīja palīdzēt kolēģiem un draugiem, kuri saskarās ar līdzīgām problēmām.
Viņš ir izglābis no iespējamas narkotiku izraisītas bojāejas Rūfusu Veinraitu un Eminemu, pārliecinājis sākt ārstēties Robiju Viljamsu. Sers Eltons rūpējās par savu tuvo draudzeni princesi Diānu, kura tāpat kā viņš slimoja ar bulīmiju. Viņš centās palīdzēt arī Maiklam Džeksonam, kurš pat veltījis Eltonam dziesmu Blood on the Dance Floor.
Ne visas zvaigznes novērtēja viņa rūpes. Džordžs Maikls teica, lai Eltons tur muti un nelien citu darīšanās. Dzīvais klasiķis tikai gribēja, lai Džordžs pēc iespējas ātrāk tiktu galā ar atkarību no narkotikām un pastāvīgas, neveselīgas tieksmes iesaistīties dzimumaktā ar svešiniekiem. Šobrīd starp Eltonu Džonu un Džordžu Maiklu jau valda miers un sapratne, viņi pat saplūst kopīgos labdarības projektos.
70. gadu trubadūrs
Visa Eltona Džona dzīves un mākslas vēsture jau ir papildinājusi laikmetīgās kultūras hrestomātiju. Viņš ir cilvēks, kurš ir radījis popmūzikas skanējuma etalonu. Angļu dziedātāja sensacionālā debija ASV ar sajūsmu tiek aprakstīta popmūzikas vēstures grāmatās. 1970. gada 25. augustā Eltons, kuram tolaik bija 23 gadi, sniedza savu pirmo koncertu Amerikā. Tas notika klubā The Troubadour Santamonikas bulvārā Rietumholivudā. Kopš 60. gadiem šeit dzima jaunas zvaigznes, klubu regulāri apmeklēja mūzikas industrijas haizivis, radio dīdžeji, kritiķi, koncertu rīkotāji un aģenti. Turklāt jaunie talanti uz The Troubadour skatuves sniedza nevis vienu, bet divus koncertus dienā – sešu dienu garumā. Par visu uzstāšanos ciklu mākslinieks tolaik saņēma 500 dolāru. Tajā koncertu sērijā klubā The Troubadour Eltonu Džonu pavadīja angļu bundzinieks Naidžels Olsons, kuru 3. novembrī redzēsim un dzirdēsim Arēnā Rīga.
Eltona Džona dziesmas akumulēja sevī visu, kas mūzikā notika līdz tam brīdim (The Beatles, Bobs Dilans, ierakstu kompānijas Motown soulmūzikas klasika utt.), un tajā pašā laikā bija izteikti oriģinālas. 1970. gadā termins «poproks» vēl bija svaigs, un Eltons to iemiesoja vislabāk: savos skaņdarbos viņš savienoja popmūzikas pieejamību ar roka enerģiju. 70. gadi ir bijis spožākais posms Eltona Džona karjerā. Klāss Vāvere savā grāmatā 101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai iesaka viņa 1972. gada ierakstu Honky Château.
Trešā atnākšana
Klausītājiem ar Eltonu Džonu ir īpašas attiecības. 1979. gadā viņš ir kļuvis par pirmo kapitālistiskās pasaules rokzvaigzni, kura ieradās ar koncertiem Padomju Savienībā –Maskavā un Ļeņingradā. Rīgā Eltons Džons debitēja 2001. gadā un uzreiz savāca pilnu stadionu Skonto – tas bija viņa solokoncerts. Viens pats ar savu mūziku viņš piepildīja milzīgu skatuvi.
Pirmajās rindās sēdējā toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī modes mākslinieka Džanni Versačes brālis Santo, kurš uz šovu atnāca kopā ar Inesi Misāni, viņai mugurā bija neaizmirstama caurspīdīga kleita. Koncerts bija izpārdots, aiz stadiona nožogojuma stāvēja milzum daudz cilvēku. Klausoties Eltonu Džonu, viņi raudāja.
Sešus gadus vēlāk mūziķis atbrauca uz Latviju kopā ar grupu – un sniedza roķīgu priekšnesumu Arēnā Rīga, kurā bija klāt arī Valdis Zatlers ar svītu. Prezidenti mainās, bet Eltons Džons paliek – tā tam arī jābūt. Ceturtdien – viņa trešais koncerts Rīgā.
Eltons Džons
Arēnā Rīga 3.XI plkst. 19.30
Biļetes Biļešu servisa tīklā Ls 25–120