Tobrīd nebija tādas jaudas
Koncertcikls Baroka pavasaris Collegium Musicum Riga koncertzālē pašā Rīgas sirdī (Vecrīgā, Vaļņu ielā 9 – 3) kopā piedāvā četrus senās mūzikas koncertus, simbolizējot jaunās kultūrtelpas atdzimšanu. Te jau kopš XX gs. darbojās plaši pazīstamais Mākslas darbinieku nams, kurā notika koncerti, koncertlekcijas un citi kultūras pasākumi. Turpretī mūsdienu koncertzāles nosaukums ir dots par godu baroka orķestrim Collegium Musicum Riga, kuru 2005. gadā dibinājis tā galvenais diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs, nosaukumu ņemot no orķestra, kas Rīgā darbojās jau XVII gadsimtā.
"Es jau sen, pirms desmit gadiem, skatījos uz šo vietu – kādreizējā Mākslas darbinieku nama zāli –, bet mēs nogulējām. Tobrīd mums arī nebija tādas jaudas, tāpēc vispirms tur iekārtojās teātra apvienība Trīs māsas. Pirms gada, kad šīs telpas atbrīvojās, sapratām, ka mums tās vajag, lai būtu, kur gatavot mūsu baroka operu iestudējumus. Visu gadu šeit notika mēģinājumi, bet tagad esam nolēmuši šo zāli atvērt publikai, piedāvājot baroka kamermūzikas un solo vakarus," stāsta Māris Kupčs. Diriģenta, klavesīnista, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītāja Māra Kupča pieminētie "mēs" ir SIA Rīgas Senās mūzikas centrs (RSMC) – neatkarīgais baroka teātris, kurā darbojas baroka orķestris Collegium Musicum Riga, koris Collegium Choro Musici Riga, solisti un starptautiskais Neymann Ensemble. Senās mūzikas centrs veido operu iestudējumus vēsturiskā režijā, kā arī organizē veselus trīs ikgadējus senās mūzikas festivālus – Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivālu Vivat Curlandia! Bauskā, Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivālu un festivālu Gadsimtu mūzika Daugavpilī.
Apstākļi piespiež, un ir jāriskē
Māris Kupčs neslēpj, ka atvērt jauno zāli publikai motivējuši arī kosmiski augstie šīs ziemas komunālie rēķini, jo RSMC nevar atļauties īrēt telpas tikai mēģinājumu darbam. (Mākslas darbinieku nama ēkas saimnieks ir Valsts nekustamie īpašumi.) "Esam atvērti arī citiem producentiem, kuri vēlēsies rīkot koncertus pašā Rīgas centrā zālē ar skatuvīti un labu skanējumu. Tā var uzņemt līdz simt klausītājiem un ir ļoti piemērota kamermuzicēšanai. Tikai jāņem vērā, ka tajā nav un arī nebūs klavieru. Šeit ļoti labi var muzicēt gan kvarteti, gan soloinstrumenti, piemēram, vijole vai čells. Te labi skanēs arfa. Ir daudz tāda repertuāra, kurā klavieres nav vajadzīgas," uzsver Māris Kupčs. Gaisotni jaunajā koncertzālē rada arī noformējums: pie sienām piekārti senās mūzikas instrumenti (naturālais mežrags, vairākas vijoles) un jaukas glezniņas – XVIII un XIX gadsimta sākuma mākslas darbi no Māra Kupča personīgās kolekcijas. Viņš atceras, ka viņa jaunībā Mākslas darbinieku namā bijušas izstādes.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!