Tā sākās ikvasaras Vītola Dziesmu dienu tradīcija, kura Gaujienā turpinājās līdz pat 1943. gada vasarai, kad skanīgi svinēta profesora 80. dzimšanas diena. Nākamajā gadā viņš ar sievu Anniju Vītolu jau devās kara bēgļu gaitās svešumā. Ikvasaras Jāzepa Vītola mūzikas dienas Gaujienā, kuras 1988. gada vasarā atjaunoja diriģents Edgars Račevskis, šogad godina Vītola 150 gadu jubileju un svin pašas savu divdesmitpiecgadi.
Pirmajā Vītola jubilejas Dziesmu dienā neizticis arī bez kurioziem. Komponista dzīvesbiedres Annijas Vītolas atmiņas, kas lasāmas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas izdotajā Vītola tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņu apkopojumā (1999) un Ulda Siliņa hronikā Dziesmai vieni gala nava (Nordik, 2006) ļauj uzzināt, kā klasiķa bārda iztraucējusi nodomu atspoguļot 1933. gadā svinēto jubileju un komponista dzīvi dokumentālā filmā. Piedāvājam ieskatu šajās atmiņās.
"Gaujienā Vītolu sumināja, jubilejas priekšvakarā sarīkojot Dziesmu dienu diriģenta Teodora Kalniņa vadībā. Gaujienas pils priekšā uzstādīta ozolvītnēm apvīta diriģenta pults. Un kurš gan vadīs Gaismas pili, ja ne pats autors?" – Annija Vītola raksta, atminoties, kā jubilārs diriģējis savas vispazīstamākās dziesmas atskaņojumu. Pa tālruni pieteicās filmētāji no Rīgas. Operators Ed. Kraucs ar asistentiem filmē profesoru viņa darba istabā, zemeņu dārzā, kopā ar Anniju "rožu lejā", pļavā, pie dīķa, profesors ar ķipi rokā ceļā uz pirtiņu, ar makšķeri Gaujmalā. Kā būtu, ja profesors nostātos ar arklu tīrumā? Saimnieks, arājs un mūziķis. "Nē, paldies," atteicis Vītols, "aršana nav mans arods. Būs samelots."
No Gaujienā diriģētās Gaismas pils ir uzņemts tikai pats sākums, bet vēlāk izrādījies, ka režisoram Kristapam Lindem filmā ar mazo fragmentu nepietiek, nepieciešama visa kora dziesma. "Nekas cits neatliek, kā filmēt par jaunu. Lai skats būtu kaut cik līdzīgs Gaujienai, nolemj filmēt Esplanādē, bet ir jau rudens, un Vītols atsakās diriģēt vasaras uzvalkā," raksta Annija Vītola, piebilstot, ka to nevarēja pieņemt, jo Vītolam bija bīstami saaukstēties tik vēlā rudens laikā – bijis jau oktobris. Norunāts filmēties fotogrāfa Lapiņa studijā ar piemērotu dekorāciju fonu. Režisors palūdzis Anniju parūpēties par vīra ietērpšanu tieši tādā pašā izskatā kā vasarā.
Filmēšana ieplānota sestdien, bet piektdiena profesoram arvien bijusi pirts diena. Profesors pirms tam bijis iegriezies pie friziera, krietni samazinādams pa vasaru saaugušo bārdu. "Kad viņš pārnāca mājās, nevarēju valdīt smieklus: tas bija pavisam cits cilvēks, ne tas Jāzeps ar kuplo bārdu, kas vasarā diriģēja Gaismas pili," atminējās Annija Vītola. Vītols domā, ka tas ir labs joks, bet Linde ir izmisis. Viņš piedāvājis pielīmēt mākslīgo bārdu, pagarināt ar vates piciņām. Vītols to strikti noraidījis.
Viņa dzīvesbiedre atceras: "Fināls bija tāds, ka nākamā rītā koris, kā norunāts, salasījies pie fotogrāfa Lapiņa un gaidījis ierodamies Gaismas pils autoru. Bet tad ienācis kora īstais diriģents Teodors Kalniņš un paziņojis, ka profesors Vītols šodien nevarēšot būt, jo viņam vēl neesot uzaugusi bārda." Koris smiedamies devies mājup, bet filmēšana pārcelta uz jauno gadu, kad bārda jau atkal bija diezgan gara.
Jāzepa Vītola mūzikas dienas Gaujienā šogad notiks 26. un 27. jūlijā