"Kad esmu Latvijā, vienmēr gribu sarīkot svētkus," saka diriģents Ainārs Rubiķis, kurš šonedēļ kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri gatavo neparastu koncertu. Lielajā ģildē 15. martā plkst. 19 tiks stāstīta Viljama Šekspīra romantiskā pasaka Sapnis vasaras naktī Fēliksa Mendelszona-Bartoldi muzikālajā interpretācijā. Piedalīsies aktrise Rēzija Kalniņa, dziedātājas Jolanta Strikaite, Laura Grecka un Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieces. Koncerta pirmajā daļā skanēs šveiciešu-franču XX gs. komponista Artura Onegēra Trešā (Liturģiskā) simfonija.
Koncentrēti un atkailināti
Latviešu diriģents Ainārs Rubiķis karjeru veido galvenokārt kā operu diriģents. Kopš 2018. gada viņš ir Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs. No 2012. līdz 2014. gadam A. Rubiķis bija Novosibirskas akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, viņa veikums tika apbalvots ar Zelta masku labākajam diriģentam par 2013. gadā Novosibirskā veidoto Leonarda Bernsteina Mesas iestudējumu. Rubiķis diriģējis izrādes Maskavas Lielajā teātrī, Barselonas Liceu teātrī, Čikāgas Liriskajā operā un citur. Latvijas Nacionālajā operā viņa vadībā 2016. gadā tapa P. Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins jauniestudējums, 2014. gada pavasarī viņš kopā ar kolēģi Atvaru Lakstīgalu diriģēja Kristapa Pētersona operas Mihails un Mihails spēlē šahu pirmizrādi. Savukārt tikko, 2019. gada 6. martā, Maskavas Lielajā teātrī notika pirmizrāde Dvoržāka operas Nāra jauniestudējumam, ko Ainārs Rubiķis kopā ar izcilo režisoru Timofeju Kuļabinu veidoja divus mēnešus.
Šī bija vēsturiska pirmizrāde, jo, neraugoties uz Dvoržāka romantiskās operas skaisto, krāsaino mūziku un popularitāti, tā līdz šim vēl ne reizi nebija iestudēta Krievijas Lielajā teātrī. Pirmizrādes intrigu vēl lielāku padarīja tas, ka izrādi gatavoja tā pati komanda, kas Aināra Rubiķa un režisora Timofeja Kuļabina vadībā veidoja skandalozo Tanheizeru Novosibirskas akadēmiskajā operas un baleta teātrī. Ap Tanheizera interpretāciju sakultās kaislības un pat steigšus noorganizētā tiesa (!) tolaik koncentrēti un atkailināti parādīja varas un mākslas attiecības valstī, ko apstiprināja arī citu notikumu konteksts (piemēram, režisora Kirila Serebreņņikova vajāšana).
Gudri un jūtīgi
Maskavā tapis laikmetīgs, emocionāli uzrunājošs Nāras vēstījums, kurā pasaka savijas ar šodienas dzīves realitāti. "Diriģenta darbs izceļas ar precizitāti un atturību, proti, bez pārmērīga patosa, mēroga un varenības tas atbilst kamerstilam, kas balansē uz robežas starp lirisku un psihoanalītisku pieeju," vērtē Slava Šadronovs (Livejournal, 9.03.), uzsverot muzikālās interpretācijas atbilstību režisora teju solipsiskajam skatījumam uz pasakas sižetu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 13. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!