Kā portālam Diena.lv pavēstīja Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības mediju un komunikācijas projektu vadītāja Ilona Brūvere, lielkoncertā skanēs dziesmas no klasiskā Dziesmu svētku repertuāra, kā arī meistaru komponistu populāri un mūsdienīgi darbi korim.
Īpašu svētku programmu piedāvās deviņi diriģenti, iestudējot deviņu komponistu dziesmas korim un veidojot deviņu meistaru radošos tandēmus. Koncertā piedalīsies Valts Pūce un Mārtiņs Klišāns. Jānis Lūsēns un Andris Veismanis, Juris Kulakovs un Ivars Cinkuss, Arturs Maskats un Mārtiņš Ozoliņš. Uldis Marhilēvičs un Ints Teterovskis, Uģis Prauliņš un Agita Ikauniece, Zigmars Liepiņš un Romāns Vanags, Mārtiņš Brauns un Sigvards Kļava, Imants Kalniņš un Aira Birziņa.
Īpašu uvertīru svētku koncertam radījis komponists Ēriks Ešenvalds. Savukārt koncerta otrajā daļā paredzēta kopkora un publikas sadziedāšanās kopā ar leģendāro ansambli Čikāgas piecīši.
Lielkoncerta klasiskajā Dziesmu svētku programmā izskanēs Pētera Barisona, Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola un Raimonda Paula kompozīcijas, ko diriģēs Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģenti Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis un Haralds Bārzdiņš.
Vērienīgajā pilsētas svētku koncertā tiks godināti vecmeistari - maestro Imants un Gido Kokari 90. dzimšanas dienā. Jubilāri lielkoncertā piedalīsies kā virsdiriģenti.
„Lielkoncerta programmā izšķirošais kritērijs ir mākslinieciskais uzstādījums, skaņdarbu žanriskā piederība, temperaments un pieredze, kas koncerta sagatavošanas posmā izveidojusi komponistu un diriģentu pārus,” stāsta lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags. „Šie meistaru pāri Rīgas svētku lielkoncertā Meistars. Dziesma. Leģenda. noteikti pārsteigs publiku ar jaunu repertuāru korim un ekselentu klasiskās kora mūzikas izpildījumu, jo radošajiem tandēmiem tiek dota pilnīga brīvība repertuāra izvēlē,” norāda virsdiriģents.
R. Vanags pats kopkorim iestudējis publikas iemīļotākās Zigmara Liepiņa dziesmas. R. Vanags sadarbību ar komponistu raksturo kā radošu, diriģentam un dziedātājiem saistošu procesu: „Man patīk Z. Liepiņa mūzika. Mēs labi saprotamies. Viņš ir emocionāls un precīzs. Zigmara mūzika mani uzrunā, un koris to jau uztver kā savu. Tikko bija pieejamas partitūras, mēs jau nopietni sākām gatavoties svētkiem. Koristi dzied ar prieku un mēģinājumus cenšas nekavēt. Viņos ir zinātkāre un vēlme dzirdēt, kā tas visiem kopā skanēs uz Lielās svētku estrādes. Kopkora dziesmām piemīt vārdos neizsakāma varenība, spēks, kas sniedz neiedomājamu kopības sajūtu, līdz asarām aizkustinot un saviļņojot ne tikai publiku, bet arī dziedātājus, diriģentus un komponistus,” stāsta R. Vanags.
Komponists Jānis Lūsēns atsaucās Rīgai 810 lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja R. Vanaga aicinājumam un uzrakstīja dziesmu cikla Kaupēn, mans mīļais partitūru kopkorim, kuru koncertam koru balsīm iestudēs diriģents Andris Veismanis
A. Veismanis atzīst: „Koris man sniedz īpašu kopības sajūtu, tāpēc esmu pateicīgs saviem dziedātājiem, kas patiesi interesējas par mūziku. Gatavojoties lielkoncertam Mežaparkā, mēs mēģinājām visās Latvijas malās vairākas reizes nedēļā.”
Diriģents Ivars Cinkuss, kas lielkoncerta programmai iestudējis Jura Kulakova populārākās dziesmas korim un koncertā ir viņa tuvākais partneris, uzsver: „Mums ar Juri sapas. Tā ir muzikālā gaume un tāda traka dzīvot gribēšana, kas magnetizē mani un manus dziedātājus. Šais Rīgas svētkos kopkora izpildījumā izskanēs Jura Kulakova klasiskie hīti. Komponists savās dziesmās prot sintezēt izsmalcinātu saturu ar gaumīgu ironijas devu. To kopkorim izdziedāt nav viegli. Bet darbs pie šī materiāla ir ļoti saistošs.”
Valts Pūce lielkoncertā uzticējis savas kompozīcijas diriģentam Mārtiņam Klišānam. Dzimtene, Ardievu meitenes, Seksuāli čiekuri - visām vārdus sarakstījis šogad mūžībā aizgājušais talantīgais latviešu dzejnieks Pēters Brūveris. V. Pūcem patīk dzīvespriecīgi un dzīvi apliecinoši motīvi, viņš izturas pret mūziku nopietni un nekad neizmanto kā konjunktūras preci. „Manuprāt, mūzikai un mākslai vispār vajadzētu būt dzīvi apliecinošai, nevis destruktīvai,” saka komponists.
Viens no deviņu radošo tandēmu komponistiem ir Uldis Marhilēvičs. Komponistu U. Marhilēviču un diriģentu Intu Teterovski vieno temperaments un fanātiska mūzikas mīlestība. I. Teterovskis ar kori Balsis vairākkārt plūcis laurus starptautiskos koru festivālos Eiropā. U. Marhilēvičs Latvijā guvis nedalītas skatītāju simpātijas ar dziesmām Saule aust, Vienīgā, Tikai tā.
I. Teterovskis stāsta: „Marhila dziesmas esam iestudējuši desmit kopmēģinājumos Jelgavā, Saldū, Tukumā un Jēkabpilī. Paldies man jāsaka koru diriģentiem visā Latvijā, jo bez viņiem mēs šo lielo darbu nebūtu veikuši. Mēģinājumu process ir interesants. Marhila mūzika ir ļoti melodiska. Korim viņš raksta maz, bet fascinējoši ir tas, ka Uldis saglabā melodisko skaņdarba raksturu, komponējot jebkurā mūzikas žanrā. Viņam ir laba kora un balss izjūta. Tās ir dziesmas, kuras dziedāt ir viegli.”
„Imanta Kalniņa dziesmas es domāju, dungoju un dziedu sev. Vairākas paaudzes jau izaugušas ar Kalniņa vēstošajām melodijām, un tās visas vēl nemaz nav izdziedātas. Tā ir dzīva un mums ikvienam ļoti tuva mūzika, kas pelnījusi daudz izvērstāku koncertdzīvi,” stāsta virsdiriģente Aira Birziņa, kurai lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs R. Vanags uzticējis kopkorim iestudēt skaistākās I. Kalniņa dziesmas.
Komponists I. Kalniņš ir dvēseles dzejnieks - jo īpaši kopā ar brāli Viku, kas sarakstījis vārdus lielākajai daļai leģendārā komponista dziesmu. „I. Kalniņa muzikālo kompozīciju repertuārs Rīgas 810 gadu jubilejas lielkoncertā mani dara laimīgu,” uzsver diriģente A. Birziņa. „Es jūtos ļoti pagodināta, ka diriģēšu leģendāras Maestro dziesmas ne tikai pilsētas dzimšanas dienā, bet arī komponista 70. jubilejas gadā.”
Šos svētkus gaida gan publika, gan dziedātāji. Kori ļoti nopietni gatavojas katrai dziesmai. Diriģente ir pilnīgi pārliecināta, ka vairākas dziesmas līdzi dziedās arī publika. Un viena no tām noteikti būs Viņi dejoja vienu vasaru vai Dziesma, ar ko tu sāksies. Toties Dziesma Rīgai ir mazāk dzirdēta maestro I. Kalniņa kompozīcija, ko savulaik diriģējis maestro Gido Kokars.
Skaistu pārsteigumu svētkos skatītājiem un orķestrim sagatavojis arī pūtēju orķestru virsdiriģents Haralds Bārzdiņš. Apvienotais pūtēju orķestris lielkoncertā atskaņos populāras Raimonda Paula melodijas, jautras, priecīgas un smeldzīgas, kuras vairākās paaudzēs mūs pavadījušas kāzās, bērēs un citos godos.
Šī gada lielkoncerta virsdiriģents S. Kļava ir komponista Mārtiņa Brauna radošā tandēma partneris. M. Brauns, viens no himniskākajiem latviešu komponistiem, atzīst: „Ikviena radoša tikšanās ar lielo kopkori mani neiedomājami saviļņo Un ar diriģentu Sigvardu Kļavu mums ir ideāla saderība. Dziesmas, kuras iestudējam lielkoncertam, laika gaitā jau kļuvušas par klasiku. Saule. Pērkons. Daugava, Mīla ir kā uguns - tās ir kompozīcijas, kuras koris Dziesmu svētkos pieprasa arī tad, ja tās nav iekļautas kopkora repertuārā.”
„Es nezinu, kāpēc dziesmas paliek atmiņā un negrib beigt skanēt un kā tas notiek. Lielkoncertam Sigvards izvēlējies manu dziesmu partitūras, kas jau guvušas klausītāju atzinību. Domāju, tās jau nospēlētas, bet - cik liela ir dziedātāju atsaucība! Atzīšos, ka tas mani neizmērojami aizkustina,” saka komponists M. Brauns. Komponists M. Brauns sarakstījis veltījumu brāļiem Kokariem - sasauksmes dziesmu Brāli, kas lielkoncerta programmā iekļauta kopkora izpildījumā.
Svētku lielkoncertā Meistars. Dziesma. Leģenda. saplūdīs dziedātāju straume, sanāks pilsētas un lauku ļaudis, saskanēs dziesmas un mūzika, satiksies meistari. Tur uzviļņos svētku atmosfēra un patiesas emocijas. Koncerts ir viens no vērienīgākajiem Rīgas svētku pasākumiem pilsētas 810. dzimšanas dienas svinībās.
Lilekoncerts Meistars. Dziesma. Leģenda. norisināsies sestdien, 20. augustā plkst. 20 Mežaparka Lielajā estrādē. Biļetes Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.