Atklāšanas koncertā līdzās Roberta Šūmaņa Ceturtajai simfonijai skanēs izcilā igauņu mūsdienu komponista Erki Svena Tīra Ceturtā simfonija Magma, kurā solopartiju spēlēs mūsu spožais sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un kuras atskaņojumu klātienē klausīsies pats autors.
Pasaulslavenā igauņu komponista Erki Svena Tīra Ceturtā simfonija Magma ir vulkāniska temperamenta opuss ar jaudīgu sitaminstrumentu solo. Roberta Šūmaņa Ceturtā simfonija atklāj romantisma laika ģēnija apziņas gaismas un mijkrēšļa skaistās zonas.
Kristīna Poska saka: “Tīra mūzikā ir daudz dziļas ilgošanās, daudz spēļu ar gaismu un ēnu. Mani personiski tas ļoti iespaido. Ne pie viena komponista es šo gaismas tematiku neesmu tik lielā mērā sastapusi kā pie Tīra. Savukārt ar Šūmani viņu saista ekstrēmas jūtu pasaules gradācijas. Tīram un Šūmanim ir daudz kā kopīga. Viņu abu simfonijas ļoti labi sader vienā programmā.”
Igauņu diriģente Kristīna Poska ir Eiropā pieprasīta aktīvi koncertējoša diriģente, kuras mākslinieciskais sniegums tiek raksturots kā harismātisks, neparasts un muzikāli piesātināts. Diriģente saņēmusi apbalvojumus vairākos starptautiskos konkursos. Uzreiz pēc Berlīnes Mūzikas augstskolas absolvēšanas viņa kļuva par Berlīnes Komiskās operas kapelmeistari un nostrādāja šajā prestižajā postenī sešus gadus. Patlaban brīvmāksliniece, sadarbojas ar Vācijas, Austrijas, Šveices, Skandināvijas opernamiem un orķestriem.
Koncerta solists sitaminstrumentālists Guntars Freibergs ir viens no 2014. gadā dibinātā ansambļa Perpetuum ritmico izveidotājiem un dalībniekiem. Izcils pedagogs. Prestižu starptautisku konkursu laureāts. Solists un kamermūziķis. Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2010 kategorijā Gada jaunais mākslinieks.
Nākamais Baltijas simfoniskā festivāla koncerts notiks 1. decembrī Lielajā ģildē. Koncertā Baltijas piramīda uzstāsies triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru stīginstrumentālisti diriģenta Gunta Kuzmas vadībā; līdzās Čaikovska skaistajai Serenādei ar slaveno valsi, izskanēs igauņu ģēnija Perta hipnotizējošais opuss Fratres, lietuviešu mistiķes Šerkšnītes vīzija De profundis, latviešu lielmeistara Ivanova šedevrs Poema luttuoso
Bet 9. decembrī Lielajā ģildē notiks koncerts Maskata vertikāle, kur komponists Arturs Maskats (1957) atzīmēs apaļo jubileju ar jaundarbu Baltijas dziesma solistiem, korim un orķestrim; kopā ar Valsts akadēmisko kori Latvija un LNSO Andra Pogas vadībā uzstāsies izcili solisti no Baltijas valstīm – lietuviešu uzlēcošā operzvaigzne Vida Miknevičute, igauņu etniskās mūzikas spilgtā pārstāve Mari Kalkuna un pasaules labākajos opernamos pieprasītais Aleksandrs Antoņenko; programmā arī Žana Sibēliusa Otrā simfonija par godu Somijas neatkarības 100. gadadienai.