LSO: Lūdzam nepasliktināt profesionālo mūziķu darba apstākļus!

Vēstulē Viņķelei teikts, ka Labklājības ministrijas (LM) pagājušās nedēļas vēstījums medijos par iespējamajām izmaiņām izdienas pensijas nosacījumos ir ļoti apbēdinājis LSO kolektīvu. "Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama," pausts vēstulē."Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju. Ko tas viņam maksā? Izgājis 16-18 gadus ilgu, ļoti specifisku un bieži vien nežēlīgu mācību procesu, konkursa atlasi, mūziķis veic darbu orķestrī. Tā specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte (skaņas sākuma novēlojums par sekundes desmitdaļu tiek uzskatīts par nepieļaujamu), emocionālās pārslodzes (koncerta laikā tiek atdota milzu enerģija), īpaša adaptācijas spēja (katrs diriģents mūziku rada un rāda savādāk), augsta sadarbības spēja (70 mūziķi koncertā divas stundas no vietas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā)," vēstīts vēstulē.LSO pārstāvji atgādina, ka, darbojoties ar pilnu atdevi, mūziķi sastopas ar profesionālām saslimšanām drīz pēc četrdesmit gadu vecuma. Arī tīri fizioloģiski mūziķa ķermeņa augstākā veiktspēja ir līdz 35-40 gadu vecumam. Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc divdesmit pieciem nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem laikus atjaunot māksliniecisko sastāvu."Lūdzam jautājumā par izdienas pensiju nosacījumu maiņu ievērot kultūras nozares eksistenciālās intereses un nepasliktināt vēl vairāk profesionālo mūziķu darba apstākļus. Lai nepiepildās Nīčes baisais pareģojums, ka cilvēks, tehnokrātiski attīstoties līdz pilnībai, humānā ziņā nepārvēršas atkal par neandertālieti," raksta LSO mūziķi.