Martā Rīgā uzstāsies slovēņi Laibach

M.Štramdieris portālam _Diena.lv_ solīja, ka konkrētāka informācija būšot zināma tuvāko dienu laikā. Kā vēsta informācija grupas mājaslapā, Eiropas koncertturnejā _Laibach _devušies ar programmu_ Laibach Revisted_, kurā skan astoņdesmitajos gados tapušu dziesmu jaunas interpretācijas (_Boji_, _Smrt za Smrt_, _Država_, _Brat moj_, _Ti ki izzivaš_,_ Nova Akropola_, u.c.), kā arī dziesmu izlase no citiem _Laibach _albumiem. _Laibach _nav tikai muzikāli dauzoņas, lai arī šādu priekšstatu rada ar savdabīgajām kaverversijām, par kuru upuri savulaik krita gan 80.gadu glemroka himna _Final Countdown_, gan pat bītlu dziesmas, un ar izaicinošo tēlu — lielākoties mūziķi uzstājas, tērpušies totalitārā stila estētikas inspirētās uniformās, un viens no viņu izpildītās mūzikas raksturīgākajiem elementiem ir militāru maršu izmantošana. Pat grupas nosaukums reiz piedzīvojis aizliegumu — Laibach ir mūsdienu Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas nosaukums, un šādi lielpilsēta dēvēta neilgā fašisma režīma valdīšanas laikā Otrā pasaules kara laikā. Taču _Laibach _performances ir savdabīgs mākslas žanrs — 1980.gadā kolektīvs tika dibināts kā Jaunās Slovēnijas mākslas (_Neue Slowenische Kunst_) apvienības muzikālais spārns un joprojām pieder šai mākslinieku grupai. Par visiem apvainojumiem fašisma popularizēšanā paši mūziķi vien pasmīn, reiz mūzikas kanālam _VH1 _pat paziņojot: "Mēs esam fašisti tikpat lielā mērā, cik Hitlers bija gleznotājs."_Laibach _ir unikāli ar to, ka nekad neizkāpj no sava izveidotā tēla ietvara. Mūzika ir vienkārša, taču efektīga un pat manifestējoša. Bieži vien, runājot par Laibach mūziku, tiek piesaukta Vāgnera ietekme, tāpat viņi nevairās no stereotipiem, bieži vien izmantojot laika gaitā pārbaudītus varas demonstrēšanas simbolus, nemanāmi tos novedot līdz absurdam. Tēmas, ja vien netiek pārveidots kārtējais populārais cita mākslinieka sacerētais skaņdarbs, ir ar sociālu un politisku ievirzi — tiek meklētas analoģijas starp Rietumos valdošo demokrātiju un totalitārā režīma pazīmēm, uzsvērtas bailes no Austrumeiropas emigrantiem, kā arī ironizēts par Eiropas Savienības valdošo varas spēlītēm. Tajā pašā laikā, pat ja nav vēlēšanās meklēt politiskus zemtekstus, mūziku var novērtēt kā dinamisku un viegli saprotamu.