Līdzīgi kā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados rokmūzika vēl bija salīdzinoši jauna, un izsisties pasaulē, pārsteidzot cilvēkus, bija iespējams ar jaunradi, deviņdesmito gadu sākumā attīstījās un kāpa laukā no underground statusa elektroniskā mūzika.
1995.gadā izveidotās islandiešu grupas GusGus līderis Daniels Augusts Haraldsons atzīst, ka trāpījis uz šī viļņa: "Pirms tam darīju citas lietas, daļu no kurām šodien atcerēties smieklīgi – 1989. gadā pārstāvēju Islandi Eirovīzijā un paliku 22. vietā. Tolaik darbojos rokgrupā Nýdönsk, un, kad sāku pētīt elektronisko mūziku - samplēšanu, bungu mašīnas, sintezatorus - atklāju, cik plašas un neierobežotas ir tās iespējas. Laikā, kad mēs sākām, bija populārs triphops, un mūsu pirmais albums ieturēts šajā stilā. Mēs esam gājuši cauri vairākiem žanriem savā karjerā – techno un house, nedaudz arī simfoniskajai mūzikai un ambient… Joprojām pētām un meklējam," stāsta Daniels, sazvanīts nepilnu mēnesi pirms Rīgas koncerta. Uz skatuves GusGus būšot divatā – kopā ar otru grupas dibinātāju Biggi Veira jeb Birgiru Thorarinsonu.
Kādreiz jūsu grupā dziedāja Emiliāna Torīni (viņas solohits Jungle Drum ir skaistākā pēdējos desmit gados tapusī iemīlēšanās dziesma), un, līdzīgi kā angļi The Chemical Brothers vai norvēģi Röyksopp, savās dziesmās esat aicinājuši pazīstamus viesvokālistus, piemēram, Ianu Braunu no The Stone Roses. Vai viņu balsis koncertā skanēs ierakstā?
Mums ir balss sampli, ko izmantojam koncertos divās dziesmās. Protams, albuma Arabian Horse titulgabalā balss skan ierakstā, jo bez tās tā būtu pavisam cita dziesma, bet visas pārējās skaņas tiek radītas uz vietas, un vokāli tiek iemiksēti.
Koncertā nespēlēsim tikai savu jauno albumu, bet miksu no visiem saviem albumiem – tas būs elektroniskās mūzikas ceļojums divu stundu garumā.
Uz dažiem gadiem biji atstājis GusGus, bet vēlāk atgriezies.
Es aizgāju, jo gribēju ierakstīt soloalbumu, un ierakstu kompānijas interesēs bija, ka oficiāli aizeju no grupas. Soloalbumā Swallowed a Star (2005. gads) bija popmūzika ar klasiskās mūzikas elementiem - stīgu aranžejumiem. Rakstīju arī mūziku televīzijas un dokumentālajām filmām. Kad GusGus iekļāva albumā Forever manas solodziesmas Moss kavarversiju, kas man ļoti patika, es grupā atgriezos. Neko no tā, kas labs ir noticis, nevajag norakstīt pagātnei un var pienākt brīdis, kad pie tā atkal atgriezies – kopš 2007. gada darbojos arī savā deviņdesmito gadu grupā Nýdönsk.
Vai seko līdzi tam, kas dominē populārājā mūzikā šodien? Tas ir kaut kas labs vai tieši otrādi?
Joprojām tiek radīta laba mūzika – šodien viss ir atļauts, ļoti dažādi žanri tiek jaukti kopā, un man patīk šī brīvība. Vislabākā mūzika šodien nav sliktāka par to, kas tika radīta deviņdesmitajos gados, bet atšķirība ir kvantitātē – ierakstu kompānijām vairs nav tādas nozīmes, kā agrāk, mūziku izplatot. Katrs var publicēt savus ierakstus pats, reklamēt tos par brīvu internetā, un ir grūtāk atrast kaut ko labu visā tajā milzīgajā mūzikas okeānā. Bet cilvēkiem joprojām patīk iet uz koncertiem, un šodien tiem ir daudz lielāka nozīme, un mūziķiem tā ir vislabākā iespēja parādīt sevi.
Un koncertos, kā esmu redzējis, arī ierakstus pērk. Tikko Džeka Vaita koncertā Rīgā tika izpirkti gan visi krekli, gan plates. Vai pats lieto vinila formātu?
Jā, man patīk uzlikt plati uz atskaņotāja, lai noklausītos visu albumu ar labas skaņu aparatūras palīdzību. Attieksme pret šo silto, sataustāmo formātu rosina arī mūziku klausīties rūpīgāk, to izbaudīt un gremdēties skaņu ainavās. Ja klausies mūziku telefona austiņās, līdz galam neizskanējušu skaņdarbu var pārtraukt kāds zvans, un tu pēc sarunas pie tās mūzikas, iespējams, nekad vairs neatgriezies.
Vai kaut kādas norises politikā, ekonomikā un ekoloģijā ietekmē arī tavu mūziku?
Visas šīs lietas ir ļoti svarīgas, un tās ietekmē katru cilvēku, bet mūzikā mani vada mana personīgā politika – kā es skatos uz lietām. Es nevienu citu necitēju. Tikai pats sevi.
Nekad neesmu runājis ar cilvēkiem vārdā Septembris, Janvāris vai Decembris, bet Martu, Maiju, Jūliju un Augustu netrūkst. Par šodienas interviju man atgādināja ne tikai kuģis Island Sky Rīgas Pasažieru ostā, bet arī sienas kalendārs, kuru biju aizmirsis pāršķirt kopš augusta. Citiem ir tikai sava vārda diena – apsveicu tevi kā vienu no tiem izredzētajiem, kam ir pašam savs vesels mēnesis.
Hahaha. Liels paldies par sarunu.