Rīgā šajās dienās galīgo skatuves slīpējumu gūst pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera, Kirila Serebreņņikova un viņu domubiedru veidots jauns multimediāls projekts Mūsu laika hronika, kas pirmizrādi piedzīvos Holandes festivālā Amsterdamas koncertzālē Muziekgebouw 7. jūnijā. Šis ir veltījums šodien vēl joprojām pienācīgi nenovērtētā komponista Mečislava Veinberga simtgadei. Uz skatuves kopā ar Gidonu Krēmeru un viņa orķestri Kremerata Baltica būs Latvijas starptautiskā operzvaigzne Maija Kovaļevska un orķestra rezidējošais mākslinieks, pianists Georgijs Osokins. Projekta Latvijas pirmizrāde notiks 8. septembrī Kremerata Baltica festivālā Dzintaru koncertzālē.
Komponists un laiks
Jaunais koncertiestudējums veidots kā muzikāla izrāde ar mēmo video, kas balstīti Mečislava Veinberga mūzikā un dzīvē. Tie arī sniedz vizuālu skatījumu uz aktuāliem notikumiem mūsdienu Krievijā un pasaulē, kā arī ietver atblāzmu no komponista paša dzīves laika. "Lai gan multimediālu starpžanru projektu mūsu dienās ir ļoti daudz, šis būs kaut kas ļoti īpašs," sola Gidons Krēmers. "Šis nebūs ierastais crossover, ko es gan saucu citā vārdā – širpotreb. Daudziem liekas, ka plaša patēriņa mūzikas prece glābs klasisko mūziku. Tā nebūs, jo tā ir tikai prece pārdošanai. Taču sadarbība ar citu mākslas žanru meistariem mani interesējusi vienmēr," vijolnieks atzīstas. Tādu programmu viņam ar Kremerata Baltica bijis jau daudz – gan mūzika kopā ar lietuviešu fotomākslinieka Antana Sutkus darbiem, gan Sniega simfonija ar pasaulslaveno klaunu Slavu Poluņinu, Maijai Pļiseckai veltīta izrāde ar dzejas lasījumiem, sadarbība ar aktrisi Čulpanu Hamatovu, Citas Izstādes gleznas un citi mākslu satikšanās skatuves darbi.
"Es vēlos ne tikai strādāt savā "cehā" un spēlēt tikai sen mirušu komponistu skaistos darbus, bet arī būt saistībā ar mūsu laiku," uzsver Gidons Krēmers. Kāpēc šāds nosaukums – Mūsu laika hronika? "Tā ir alūzija, kas saistīta ar 70. gados Krievijā populāro samizdatu – pagrīdes žurnālu, par kura izplatīšanu cilvēkus arestēja, atlaida no darba, ieslodzīja cietumā un nometnēs," paskaidro vijolnieks. Bet nosaukumu sakritība ir tikai simboliska alūzija. "Es vēlējos izveidot Mečislava Veinberga simtgadei veltītu stāstu, kurā mūzika savijas ar attēlu. Sapratis, ka vajadzīga palīdzība, vērsos pie režisora Kirila Serebreņņikova, kurš tobrīd bija kļuvis par ļoti smagas situācijas upuri. Es vēlējos viņu atbalstīt. Politikā nelienu, bet nevaru nereaģēt uz netaisnību," stāsta Gidons Krēmers.
Serebreņņikova padoms
Viņš vēlējies Serebreņņikova un viņa teātra atbalstam ar Veinberga projektu uzstāties Maskavā Gogoļa centrā, taču rezultātā aizrāvis režisoru ar šī projekta ideju.