Ar ievērojamo vācu diriģentu Dorianu Kailhaku (Dorian Keilhack) JVLMA simfoniskais orķestris sadarbojas pirmo reizi. Pateicoties izcilai muzikalitātei un visu laikmetu repertuāra zināšanām, ar lieliskām darba spējām apveltītais diriģents ir pieprasīts gan klasiska, gan mūsdienu repertuāra atskaņojumos. Dorians Kailhaks vispirms uzsāka pianista karjeru, kas vainagojās ar balvām starptautiskos pianistu konkursos un koncertturnejām Eiropā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā. Taču kopš 2001. gada viņš uzsāka arī diriģenta gaitas un uzstājas kopā ar daudziem orķestriem Vācijā, Itālijā, Polijā un citur. Pēdējos gados viņa repertuārs pieaudzis līdz vairāk nekā 80 operām un simfoniskā orķestra skaņdarbiem. 2014. gadā Dorians Kailhaks tika iecelts par Operas skolas direktoru un Insbrukas konservatorijas diriģēšanas profesoru. Sākot ar 2020./2021. gada sezonu, pēc vērienīgās debijas Musikverein Wien kopā ar Fogtlandes filharmonijas orķestri Dorians Kailhaks iecelts par šī orķestra galveno diriģentu.
Godinot šī gada jubilārus, izcilos romantisma laika komponistus, koncertā programmā iekļauti trīs ikoniski opusi – Hektora Berlioza Rakoci maršs no dramatiskās leģendas Fausta pazudināšana, Maksa Bruha Pirmais koncerts vijolei ar orķestri sol minorā, kurā vijoles solo spēlēs Daniils Bulajevs, un Johannesa Brāmsa Pirmā simfonija do minorā.
1846. gadā Hektors Berliozs ieradās Peštā-Budā (mūsdienu Budapeštā), lai sniegtu divus koncertus un popularizētu savus skaņdarbus. Šim gadījumam, kā jau tajā laikā ierasts, viņš komponēja dažus skaņdarbus ar ungāru melodijām, lai iemantotu klausītāju labvēlību. Viens no šiem skaņdarbiem bija Rakoci marša jeb Ungāru marša (kas ilgu laiku bijis neoficiāla Ungārijas himna) adaptācija. Tas uzreiz kļuva par skatītāju iecienītāko, un, kā Berliozs savos memuāros atzīmēja, "...zāli satricināja nepieredzēti kliedzieni un kāju dauzīšana. (…) Mums bija jāatkārto, bet arī otrajā reizē publika gandrīz vai nemaz nevarēja sevi kontrolēt, tāpat kā pirmajā reizē.” Ar dažām modifikācijām Berliozs šo maršu vēlāk iekļāva arī savā dramatiskajā leģendā Fausta pazudināšana. Viens no pirmajiem Berlioza Fausta pazudināšanas pirmatskaņojumiem notika arī 1847. gada maijā Rīgā Melngalvju namā paša komponista vadībā.
Maksa Bruha Pirmais koncerts vijolei ar orķestri ir viens no populārākajiem vijoļkoncertiem solo vijoles repertuārā un arī viens no komponista slavenākajiem darbiem, lai gan komponists sacerējis vēl divus koncertus vijolei. To īpaši apbrīno tā lirisko melodiju, kaislīgas solo pasāžu, kas aptver gandrīz visu instrumenta diapazonu un graciozo ritmu, dēļ. Koncerta pirmatskaņojums notika paša Bruha vadībā. Pēc tam koncerts tika ievērojami pārstrādāts ar slavenā vijolnieka Džozefa Joahima palīdzību un tika pabeigts tā pašreizējā formā 1867. gadā. To joprojām uzskata par vienu no labākajiem romantisma perioda darbiem.
Brāmsam bija jau 43 gadi, kad pirmatskaņojumu piedzīvoja viņa Pirmā simfonija. Viņš nenoliedzami bija skarbs paškritiķis un apgalvoja, ka kopš komponēšanas sākuma līdz pēdējiem labojumiem, darbs pie Pirmās simfonijas noritējis 21 gada garumā. Reiz viņš savam draugam sacījis, ka nekad nekomponēs simfoniju, jo "…kā gan tas izdarāms, ja pirms mums komponējis tāds milzis kā Bēthovens?" Un tomēr, neskatoties uz atrunām, šodien mums ir gan izcili Bēthovena, gan paškritiskā Brāmsa simfonijas žanra paraugi.
Jāatzīmē, ka dienu pirms koncerta Mūzikas akadēmijā šī programma izskanēs arī Valmieras Kultūras centrā, projekta Plecu pie pleca ietvaros. Šajā koncertā plecu pie pleca kopā ar JVLMA simfonisko orķestri muzicēs Valmieras, Strenču un Rūjienas Mūzikas skolas audzēkņi.
Biļetes uz koncertu ir pieejamas tikai iepriekšpārdošanā Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv.