"Mēs dzīvojam pasaulē un laikā, kad valda mīti, nevis informācija. Bet tie, kas sāk šķetināt informācijas pavedienus, ātri vien nokļūst pie interesantiem pavērsieniem, kuri, izrādās, tepat, rokas stiepiena attālumā vien ir," personiski pārliecinājies klavesīnists, diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs. Šķetinot vēstures pavedienus, viņš piedāvā baroka lielmeistara Johana Sebastiana Baha pazudušās, noslēpumiem apvītās piektās jeb Marka pasijas rekonstrukcijas pirmatskaņojumu Latvijā Lielajā Piektdienā, 30. martā, plkst. 20 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kā arī ļoti īpašu Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas Mesija atskaņojumu Pirmajās Lieldienās, 1. aprīlī, plkst. 16 Mazajā ģildē. Abi intriģējošie notikumi klausītājiem pieejami bez maksas.
Par pasaulē atskaņotākā komponista J. S. Baha dzīvi un radošo darbību tiek atklāti arvien jauni fakti, taču aktuāls paliek jautājums – vai Bahs komponējis četras vai piecas pasijas? "Meklēju Baha 5. pasiju un konstatēju, ka drīzumā, iespējams, varēsim runāt arī par Baha 6. un 7. pasiju. Protams, pilnīgu autorību būs neiespējami pierādīt, bet tikai šādi, meklējot, pētot informācijas drumslas (kas bieži ir jau likumsakarību rezultāts) un cīnoties ar mītiem un nepamatotiem stereotipiem, varam klausītājiem pilnīgāk sniegt laikmeta atainojumu," teic M. Kupčs.
J. S. Baha mantojumā sākotnēji minētas piecas saglabājušās pasijas, taču rokrakstu kolekcijā, kuras izveidotājs ir rīdzinieks Georgs Poelchau, atrodams nepilnīgs partiju komplekts, kurš ļauj secināt, ka šī pasija eksistējusi pat trīs atskaņojuma redakcijās. "Vai tā ir Baha oriģinālmūzika? Atbildes pagaidām nav, taču droši zināms, ka Baha ieguldījums tajā ir gan kā komponistam, gan kā diriģentam, aranžētājam un sakopotājam, izmantojot kolēģu radīto mūziku. Neapstrīdams ir fakts, ka izmantotas dažas G. F. Hendeļa ārijas no Brokes pasijas," skaidro Māris Kupčs. Pazudušo J. S. Baha Marka pasiju viņa vadībā kopā ar baroka orķestri Collegium Musicum Riga un kori Collegium Choro Musici Riga atskaņos soprāns Monta Martinsone, tenori Rinalds Kandalincevs un Mikus Abaroniņš.
Daudzi pat nenojauš, ka koncertos dzirdējuši tikai nelielu G. F. Hendeļa Mesijas daļu. Jājautā – kad vispār pēdējo reizi Latvijā skanējusi populārās oratorijas ciešanu daļa? 1. aprīlī Mesija izskanēs no pirmās līdz pēdējai notij: M. Kupča baroka kolektīvi un solisti – soprāns Elīna Šimkus, alts Laura Grecka, tenors Rinalds Kandalincevs un bass Edgars Skarbulis – piedāvā no putekļiem un mūsdienu uzslāņojumiem atbrīvotu atskaņojumu ar skaistu franču uvertīru, ārijām itāļu stilā un XVIII gs. angļu valodu.
tnarmae