Kamēr viņš sacerēja protokolu, apkārt sastājās cilvēku pūlis, krievi sāka kliegt uz policistu, lai liek Paulu mierā. Krievi, nevis latvieši," intervijā laikrakstam _Neatkarīgā_ atminas R.Pauls.Savukārt neviens no Jūrmalas vadības neesot pateicis paldies par to, ka viņš atvedis _Jauno vilni _uz šo pilsētu, kas "pēc tam visu gadu dzīvo no _Jaunā viļņa _ieskalotās naudas". Jūrmalai ir jāpelna nauda, nevis mēnešiem jāspriež, vai to vienu priedi nocirtīs vai ne, saka komponists."Tā ir: visu gadu neviens neko nerunā par to _Jauno vilni_, vienīgi lamājas, ka es esot ar krieviem sapinies, un mūsu mūzikas dižgari brīnās, kā es nedēļu varu klausīties, kā dzied krieviski. Es labāk klausīšos, kā dzied krieviski, nevis kā dzied angliski. Tā ir mana darīšana, kādā valodā es dziedāšu, runāšu vai klausīšos."
Varam spriedelēt, vai mums tas vilnis vajadzīgs vai ne, saka R.Pauls, bet viņš aicina neaizmirst, cik esam maza valsts un kādas ir mūsu iespējas izvirzīties ārpusē. Mums ir jāmeklē jebkurš ceļš, protams, ievērojot mūsu nacionālās intereses. Un to, ko dod Krievijas televīzija, nevar pārvērtēt, saka komponists.
"Es ļoti mīlu un cienu Elīnu Garanču. Bet kāds viņai šodien vairs sakars ar Latviju? Viņa jau sen ir pasaulē, citā vidē! Nevienu neinteresē, vai tu esi melns, balts vai dzeltens, visus interesē tikai tas, vai tu proti dziedāt un spēlēt. Pasaulē nacionālais jautājums nekad netiek cilāts. Tas ir mazas tautas aizsardzības mehānisms – nacionālisms. Taču es nekad neesmu sevī apspēlējis teoriju "es esmu īstais latvietis!" vai "latvieti, nepadodies!", jo latviskums nav jāpiesprauž kā broša, tam jābūt cilvēkā, viņa domāšanā un daiļradē. Mēs cenšamies saglabāt latviskumu, kaut arī…īstenībā esam to pazaudējuši. Mēs te sēžam un fonā dzirdam kaut kādu ārzemju mūziku, kaut gan labprātāk es klausītos latviešu dziesmas. Tos ārzemniekus es varu dzirdēt Marokā, Senegālā, Bostonā vai jebkur citur, bet latvisko mūziku – tikai te. Ko tad mēs te vārdos izspīlējam savu falšo patriotismu un sienam prievītes, klausīdamies ārzemju mūziku?"
Viņš intervijā arī kritiski izsakās par televīziju Jaungada sagaidīšanas piedāvājumiem. Viņš esot "lēkājis" no viena kanāla uz otru, vēlējies paskatīties arī Krievijas televīziju programmas, taču arī tur bijusi vienveidība. "Jaungada raidījumi pārvērtušies par tādām Galkina un Baskova beneficēm. Protams, viņi ir lieliski, bet, ja runājam par muzikālo pusi, tur valda drausmīga vienveidība. Tieši tāpat kā mūsu televīzijā. Tomēr, ja man jāizvēlas, es izvēlēšos kādu Krievijas programmu, jo viņi prot par sevi gaumīgi pasmieties. Pie mums ir tā: visas televīzijas ir pilnas raidījumiem, kas sen sevi izsmēluši un kuru skatās maz cilvēku," klāsta R.Pauls. Viņš gan atzīst, ka labas pārraides prasa arī lielu naudu, bet televīzijām nav naudas.