Pagājušajā sestdienā, 13. februārī, Berlīnes Valsts operā Unter den Linden skanēja Leoša Janāčeka Jenūfa – jauniestudējumu veidojis diriģents Saimons Retls un režisors Damjāno Mikjeleto. Izrāde tika pārraidīta teātra mājaslapā, radio un televīzijā. Maija sākumā Jenūfu translēs televīzijas kanāls Mezzo.
Atsauksmes ir slavinošas – aizraujošajā Saimona Retla interpretācijā katra skaņa trāpa tieši sirdī. Fenomenālu dramatisko sniegumu demonstrēja galveno sieviešu lomu atveidotājas – soprāni Kamilla Nīlunda (debija Jenūfas partijā) un Evelīna Herliciusa (Jenūfas pamāte, kura nogalina viņas jaundzimušo bērnu). Pirmizrāde tika spēlēta tukšas skatītāju zāles priekšā.
Režisors Damjāno Mikjeleto un viņa uzticamais radošais partneris scenogrāfs Paolo Fantins ir izveidojuši ietilpīgu simbolisku vidi, kuras galvenie elementi ir milzīgs ledus gabals un āliņģis. Jenūfa ir atbrīvota no folkloras rotājumiem: priekšplānā ir varoņu psiholoģija, ārējā un iekšējā aukstuma pazīmes. "Janāčeka uzrakstītais librets (tā pamatā ir Gabrielas Preisovas luga Viņas pameita – J. J.) ir humānisma caurstrāvots un uzrunā ikvienu. Tas ir stāsts par skaistu meiteni, kura gaida bērnu un vēlas būt laimīga kopā ar savu mīļoto. Sabiedrība to nespēj pieņemt, tāpēc notiek traģēdija," saka Damjāno Mikjeleto. "Galvenais simbols izrādē ir ledus – tajā ir paslēpts Jenūfas mazulis. Pienāks laiks, kad ledus izkusīs un atklāsies patiesība. Mātes jūtas, alkoholisms, vardarbība ģimenē, reliģija un nabadzība – šīs ir Jenūfas tēmas," piebilst režisors.
Sestdien, 20. februārī, notiks jau nākamā Damjāno Mikjeleto jauniestudējuma pirmizrāde – Riharda Štrausa Salome Milānas Teatro alla Scala (pie diriģenta pults – Rikardo Šaijī, titullomā – soprāns Jeļena Stihina). Tā tiks pārraidīta elektroniskajos medijos – zālē klausītāju nebūs.
Pagājušās nedēļas nogalē bez publikas klātbūtnes notika vēl divas ievērojamas pirmizrādes – Karla Marijas fon Vēbera Burvju strēlnieks Bavārijas Valsts operā Minhenē Dmitrija Čerņakova režijā un Kristofa Vilibalda Gluka Orfejs un Eiridike Kristofa Martālera režijā Cīrihes operā.
Gan Dmitrijs Čerņakovs, gan Kristofs Martālers runā laikmetīgā muzikālā teātra valodā un pārliecinoši izmanto režiju kā operas jēgas paplašinājumu. Abas izrādes straumēšanas režīmā ir skatāmas Minhenes un Cīrihes operteātra mājaslapā.
Piektdien, 19. februārī, Ženēvas Lielā teātra mājaslapā tiks pārraidīta Volfganga Amadeja Mocarta Tita žēlsirdības pirmizrāde – tā būs režisora Milo Raua debija operas žanrā. Savukārt Briseles Karaliskā opera La Monnaie/De Munt 19. februārī tiešsaistē demonstrēs Mocarta komēdiju Teātra direktors. Svētdien, 21. februārī, tiešraidē no Vīnes Valsts operas būs skatāma Žorža Bizē Karmenas pirmizrāde Kaliksto Bjeito režijā ar mecosoprānu Anitu Račvelišvili titullomā.
Atšķirībā no pārējās Eiropas, kur kultūras institūcijas klātienes apmeklējumam ir slēgtas, teātri Spānijā un Krievijā ir atvērti publikai. Madrides Karaliskajā operā Teatro Real 13. februārī tika svinēta Riharda Vāgnera Zīgfrīda pirmizrāde Roberta Kārsena režijā un aktīvi notiek divu jauniestudējumu – Vinčenco Bellīni Normas un Bendžamina Britena Pītera Graimsa – mēģinājumi.
Barselonas operteātrī Gran Teatre del Liceu skanēs laikmetīgā mūzika – no 26. februāra šeit būs dzirdama Džordža Bendžamina opera Mīlas un vardarbības stundas Keitijas Mičelas režijā.
25. februārī uz Maskavas Lielā teātra vēsturiskās skatuves notiks Salomes pirmizrāde Klausa Gūta režijā – titullomu atveidos soprāns Asmika Grigorjana. Iestudējums top kopražojumā ar Ņujorkas Metropoles operu. Paredzēts, ka Asmika Grigorjana dziedās Salomi arī Ņujorkā.
Pēc ilgstošas pauzes 25. februārī savas durvis apmeklētājiem atvērs Polijas Nacionālā opera Varšavā – repertuārs tuvākajiem mēnešiem jau ir izziņots.