Prātas vētras koncerta recenzija. Sitiet plaukstas, mani mīļie!

Manī valda liela pārliecība, ka neskaitāmi grupas fani Latvijā ievērojami vairāk par jauniem Prāta vētras albumiem gaida tiem sekojošās turnejas, kuru vērienam vismaz gadus piecpadsmit neviena cita vietējā grupa ne tuvu nespēj pietuvoties. Tiesa, nevienu klausītāju par to īsti vainot negribas, jo, pat abstrahējoties no diskusijām par Prāta vētras pēdējo albumu kvalitāti, tik iespaidīgu skatuvi uz Latviju reti atved pat pasaules līmeņa zvaigznes. Tāpēc viss ir loģiski – cilvēkiem ne tikai ir iespēja vaigā vērot vienu no savām iemīļotākajām grupām, bet arī skatīties augstākā līmeņa šovu.
 

Visi atkal priecīgi

Pēdējos piecpadsmit gadus allaž esmu izvēlējies apmeklēt Prāta vētras koncertus vai nu Rīgā, vai Jelgavā. Daļēji festivāla Positivus dēļ, daļēji vienkārši intereses dzīts, lai pavērotu grupu nedaudz mazāka pūļa priekšā kādā citā pilsētā, šoreiz piedzīvot Skārda bungu tūres priekšnesumu devos uz Valmieru (28. jūlijā Dīvaliņa pļavās), iepriekš apzināti izvairījies no visas pieejamās informācijas par to, kas un kā noticis pirms nedēļas Jelgavā, – lai uz visu skatītos ar tik atvērtu prātu, cik vien iespējams, vēl pirms koncerta neradītu sev nekādas liekas cerības un vērotu notiekošo.

Šāda taktika attaisnojās: šoreiz negaidīju būtībā neko, taču saņēmu ļoti daudz. Prāta vētru uz skatuves esmu redzējis gandrīz divdesmit reižu, un tā ir robeža, pie kuras attiecībās ar jebkuru grupu sākas zināma rutīna, jo viegli iespējams prognozēt to, kas gaidāms. Tiesa, ne šoreiz. Kaut kādu iemeslu dēļ izjutu sen nepieredzētu pārsteiguma momentu. Varbūt pie vainas bija iepriekš koncertu aspektā neapmeklētā Valmiera, varbūt iespaidīgā skatuve, kvalitatīvais teritorijas iekārtojums un vasaras tveice, tomēr šādu atkalredzēšanās prieku ar grupu neatceros izjutis kopš turnejas Tur kaut kam ir jābūt akurāt pirms desmit gadiem. Šķiet, ka līdzīgi jūtas arī pati grupa, jo tik dzīvespriecīgi un patiesi aizrauti mūziķi nav izskatījušies un izklausījušies jau ilgi.
 

Enerģijas nezūdamība

The Sound Poets, Astro’n’out, Carnival Youth, Triānas parks, Double Faced Eels un Mofo – tie ir tikai daži no vārdiem, kas iepriekšējos gados iesildījuši Prāta vētras turnejas. Skaidrs, ka bieži Latvijā uz tādām skatuvēm un tik plašas publikas priekšā koncertēt nav iespējams, tāpēc daudziem šis statuss ir kā pamatīgs atspēriens un paātrinājums turpmākajai karjerai.

Pieļauju, ka līdzīgu efektu izbaudīs arī apvienība Sudden Lights, kura izvēlēta par Skārda bungu tūres īpašo viesi. Ja iepriekš esat redzējuši kaut vienu Sudden Lights koncertu, priekšnesums pirms Prāta vētras diez vai sagādās pārsteigumus – puiši nav centušies atklāt Ameriku un turpina darīt to, kas viņus ir atvedis tik tālu. Un tas iedarbojas, jo skatītāju rindās varēja manīt ne vienu vien jaunkundzi, kura iesildītājus izbaudīja vismaz tikpat ļoti kā vakara galvenos varoņus.

Prāta vētras programmu atklāja jaunā albuma tituldziesma Par to zēnu, kas sit skārda bungas, kas iedeva tempu un noskaņu visai vakara gaitai, kurā apvienībai raksturīgais bezbēdīgums un dzīvesprieks nepazuda pat pieklusinātāku un lēnāku dziesmu laikā.

Šī noskaņa, grupas ierasti augstvērtīgais izpildījums, atdeve un enerģija, teicamā dziesmu izvēle un satriecošā skatuve – viss šis kopums liek apgalvot, ka Skārda bungu tūre, iespējams, ir – ne vairāk un ne mazāk – visu laiku labākā Prāta vētras turneja!

Jāatzīst, ka tas pamatīgi pārsteidz, zinot jaunākā albuma kontekstu. Jau minēju, ka uz koncertu devos, cenšoties būt atvērts jebkam, jo negribējās pārlieku ieciklēties uz faktu, ka Par to zēnu, kas sit skārda bungas ir sliktākais ieraksts grupas diskogrāfijā, kurā atsevišķas tiešām lieliskas dziesmas ne tuvu nespēj kompensēt vājāko trūkumus. Koncertā jelgavnieki tos sekmīgi notušēja, piemēram, pat diezgan atklāti plaģiātiskajai kompozīcijai Šokolādes saldējums iedodot savu "es", pateicoties papildinājumiem disko noskaņās attiecīgajā koncerta sadaļā.

Liels nopelns grupas revitalizētajā koncertskanējumā ir abiem jaunā albuma producentiem zviedriem Povelam Olsonam un Magnusam Nīlsonam, kuri visu šova laiku pavadīja, spēlējot attiecīgi papildu perkusijas un elektrisko ģitāru. Viesmākslinieku vidū bija Prāta vētras gospeļu koris, trīs fona dziedātājas, izcilais saksofonists Deniss Paškevičs, kurš papildus savam pamatinstrumentam dziesmā Na zare priecēja arī ar lielisku flautas solo. Valmierā savu pantu Tur kaut kam ir jābūt norepoja Arstarulsmirus, savukārt Jelgavā šis gods tika uzticēts Edavārdiem.
 

Lidmašīnas aizlidojušas

Salīdzinot ar šovu Jelgavā, turnejas otrajā koncertā bija arī vairākas izmaiņas dziesmu sarakstā: vietu programmā atrada Spogulīt, spogulīt (tiesa, ne ierastajā Jāņa Jubalta soloizpildījumā) un Tu izvēlējies palikt otrajās piedevās, bet aiz svītras palika, piemēram, Ziemu apēst un Lidmašīnas. Kaut gan daži fani par šādu notikumu pavērsienu bija acīmredzami vīlušies un aktīvi pieprasīja vēl, tiem trakajiem (un nešaubos, ka tādi ir), kas šovasar Prāta vētru klausīsies vairākās vai pat visās pilsētās, tieši šīs nelielās izmaiņas būs tās, kas katru reizi radīs unikālu koncertpieredzi.

Īpašu atkāpi ir pelnījis arī iepriekš tik izslavētais skatuves noformējums: centrā ir milzīgs apaļš ekrāns un uz priekšu izvirzīta apļveida mēle. Varbūt aprakstā tas neizklausās pārlieku iespaidīgi, bet, ticiet man, – tā ir viena no jaudīgākajām un iespaidīgākajām skatuvēm, kāda Latvijā jebkad ir redzēta, turklāt iespaidu paspilgtina visa priekšnesuma gaitā uz ekrāniem demonstrētie videomateriāli. Tajos saplūst vairāku kameru filmētais koncerts ar dažādiem efektiem un iepriekš radītiem videorullīšiem, kurus aizraujoši būtu vērot pat tiem, kurus Prāta vētras mūzika neinteresē nemaz. Atliek vien kārtējo reizi nobrīnīties par grupas bundzinieka Kaspara Rogas ideju vērienu, jo tieši viņš ir galvenais idejiskais virzītājspēks gan video, gan visa turnejas vizuālā noformējuma radīšanā.

Pirms turnejas noslēguma 17. augustā Mežaparka Lielajā estrādē Prāta vētra vēl piestās 3. augustā Ventspilī un 11. augustā Daugavpilī. Es iesaku katram apmeklēt kādu no šiem koncertiem, jo tā ir reta iespēja redzēt pasaules līmeņa šovu vietējās grupas izpildījumā, turklāt Prāta vētras mūziķi tik labā formā nav bijuši jau labu laiku, ar Skārda bungu tūri pat skeptiķiem atgādinot, ka nekas no līdz šim sasniegtā nav noticis nejauši.