Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Filmas Volstrītas vilks recenzija. Vulgāro baudu triumfs

Mārtina Skorsēzes un Leonardo di Kaprio piektais kopdarbs – filma Volstrītas vilks – ir precīzs trāpījums

Lūk, arī Latvijā sāk rādīt vienu no pagājušā gada būtiskākajām amerikāņu filmām, kuras nozīmību var mērīt ar tai piešķirto nomināciju skaitu – Volstrītas vilks ir nominēts pieciem Oskariem. Taču tas noteikti nav vienīgais kritērijs, pēc kura vērtēt filmu, it īpaši zinot, cik komplicētas ir bijušas izcilā režisora Mārtina Skorsēzes attiecības ar ASV Kinoakadēmiju un tās balvu Oskars. (Kinovēsturē ierakstīts garumgarš Mārtija "kacināšanas" periods – savu Oskaru kā labākais režisors viņš saņēma ar septīto piegājienu – 2006. gadā par filmu Atkritēji.) Galu galā Mārtins Skorsēze ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu un arī XX gs. otrās puses režisoriem, kura daiļrade sen ir akadēmisko pētījumu objekts. Turklāt pats Mārtijs, Mārtins Skorsēze, nu jau sirms, bet vitāls un vienmēr ļo-o-oti ātri runājošs vīrs Sprīdīša augumā, pats ir personība ar akadēmiskām zināšanām un vēsturnieka kaislībām. (Ja, teiksim, gribat mācīties kinovēsturi pievilcīgā un atraktīvā veidā, lieliski noderēs Mārtina Skorsēzes dokumentālā filma A Personal Journey with Martin Scorsese Through American Movies (1995), ir iznākusi arī grāmata ar šādu nosaukumu. Savukārt, ja gribat izglītot sevi un ģimeni, lieliski noderēs Skorsēzes iepriekšējā filma ģimenes auditorijai Hugo (2011), kas stāsta par pašiem kino pirmsākumiem.)

Kailums un kokaīns

Ar vienu avīžrakstu Mārtina Skorsēzes personība nav ne iezīmējama, ne apjēdzama, kaut ir īstais laiks, lai atgādinātu par Mārtina Skorsēzes titānisko personību. Iemesls – viņa jaunākās filmas, jau piektā kopdarba ar Leonardo di Kaprio, nākšana klajā. Turklāt Volstrītas vilks atšķirībā no Skorsēzes iepriekšējā darba Hugo, kas Latvijas kinoteātros tā arī netika parādīts, jo tika uzskatīts par nekomerciālu (!!!), noteikti būs viens no sezonas lielākajiem dižpārdokļiem. (Leonardo di Kaprio ir arī viens no filmas producentiem.) Volstrītas vilkā ir gan kailas miesas, gan kokaīna sniegpārslas, erotika un nesātīgas uzdzīves orģijas, kuras ar vērienu un nepiesātinātību organizē milzu naudas okeānā dreifējošais finanšu mahināciju ģēnijs Džordans Belforts. Filmas pamatā – kā daudzās šīs sezonas Oskariem nominētajās filmās – ir reāli fakti, Volstrītas shēmotāja Džordana Belforta biogrāfija. Viņš, starp citu, ir dzīvs un vesels piecdesmitgadnieks, iecienīts lektors, kura lekciju popularitāte un visdrīzāk arī cena pēc Volstrītas vilka panākumiem būs ieguvusi astronomiskus apmērus.

Trijos vārdos par filmas sižetu: jauniņais un vēl gana naivais, turklāt laimīgi precētais Džordans Belforts nonāk Volstrītas brokeru firmā – te viņš uzklausa rafinēta brokeru firmas vadītāja ciniskos padomus, kā tikt dzīvē uz augšu (verbāli apdullinošajā epizodē izcils ir Metjū Makonohijs), un drīz vien prasmīgi šīs zinības liek lietā, tirgojot peļņas kāriem pilsoņiem nevērtīgu firmu akciju paketes – to viņi, protams, nenojauš. Kā darbojas Belforta biznesa shēmas – nestāstīšu. Šis aspekts nodrošina gan filmas intrigu, gan filmas galvenā varoņa Belforta pievilcību (nu kuru gan neinteresē, kā no nekā var tikt pie simtiem miljonu dolāru, turklāt tos notriekt ar mežonīgu baudu).

Tiekoties ar prototipu

Pats Belforts, ar kuru Leonardo di Kaprio filmas sagatavošanā ticies neskaitāmas reizes un kopā pavadījis ļoti daudz laika, viņam ir žēlojies, ka sirdsapziņa viņu tomēr esot grauzusi – kaut kur sirds dziļumos viņam šķitis, ka lielās naudas orģijas nevar turpināties mūžam, tālab arī viņš dedzinājis miljonus un pats savu veselību neprātīgā uzdzīvē un narkotiku reibumā. Jāpiebilst, ka dzīvē Belforta bizness beidzās ar četru gadu cietumsodu, kā arī naudas sodu – 110 miljonu dolāru. Tomēr cietumā viņš pavadīja mazāk par diviem gadiem, cītīgi sadarbojoties ar tiesībsargājošajām instancēm (FIB). Tā ir dzīve, kuru aktualizējusi Skorsēzes filma Volstrītas vilks, taču aizraujošāks par paša Belforta stāstu (kas galu galā ir kārtējā mežonīgā kapitālisma ekonomikas cinisko paradoksu ainiņa), ir veids, kā to filmā iedzīvina Mārtins Skorsēze un, protams, Leonardo di Kaprio. (Te neiztikt bez kontekstuālas atsauces uz to, ka ilgus gadus Skorsēze savu ideālo aktieri bija atradis Robertā de Niro. Tas bija laiks – XX gs. 70. gadi –, kad viņi abi bija jauni un vēl tikai rakstīja savu vārdu kinovēsturē ar izcilajām urbānās agresijas un eksistenciālās vientulības drāmām: Ļaunās ielas, Taksists, arī Satrakotais vērsis.) Kopš Ņujorkas bandām, kas ir viena no Skorsēzes īpašajām Ņujorkas vēsturei veltītajām filmām – Skorsēzes alter ego –, viņa filmu galvenais aktieris ir Leonardo di Kaprio. Viņš Skorsēzes filmās ir nospēlējis gan misijai uzticīgus jaunekļus (Ņujorkas bandas, Atkritēji), gan traģiskus sociopātus – ekstravaganto aviatoru un producentu Hovardu Hjūsu (filma Aviators) un psihiski traumēto kara veterānu vienā no pēdējo gadu interesantākajām un vēstījuma ziņā komplicētākajām filmām Slēgtā sala. Viņu abu piektā sadarbība – Volstrītas vilks – nosacīti apvieno elementus no iepriekšējiem kopīgajiem projektiem, bet tajā pašā laikā noteikti ir viena no di Kaprio visu laiku labākajām lomām. Di Kaprio Volstrītas mahinatoram Belfortam piemīt arī miljardiera Hovarda Hjūsa vēriens, tikai te vairs nav nekā no XX gs. 30. gadu Holivudas šarma un šika, kas bija filmā Aviators. Tā vietā ir XX gs. 80. gadu jaunbagātnieka nesātīgums un vēriens. Savukārt saskaldītās apziņas efektu, ko varēja piedēvēt di Kaprio spēlētajam varonim kara invalīdam Slēgtajā salā, ir aizstājusi Belforta tīši radītā apziņas duļķošanās – kokaīns un citi stimulējoši līdzekļi ir Volstrītas vilka Belforta dzīves neatņemamas sastāvdaļas. Vērts piefiksēt, kā Skorsēze savā filmā panāk atsvešinājuma efektu, izmantojot gan di Kaprio varoņa iekšējos monologus – filmas aizkadra komentārus –, gan nereti liekot viņam vērsties kamerā, uzrunājot skatītāju, – tā viņš raksturo vidi, sevi tajā un savas izjūtas. Īpaši spožs ir di Kaprio varoņa Belforta brauciens pamatīgā narkotiskā pārsātinājumā ar savu superduper automobili, precīzāk, divas tā versijas – iedomātā un reālā...

Leonardo di Kaprio spēlē savu Belfortu ar milzīgu enerģiju – viņa atkarības, vulgaritāte, ekscentriskums un vieglums, ar kādu viņš manipulē, izmantojot līdzpilsoņu mantkārību un lētticību, ir tīra manta. Globāli konvertējama, ja gribat. (Domājams, ka Belfortā savu ideālo varoni saskatīs neviens vien shēmotājs "uz vietām", acīmredzot apskaužot mērogu atšķirības un iespējas, nevis secinot, ka "tā dzīvot un čakarēt līdzpilsoņus nedrīkst".)

Shēmu un baudu vilinājums

Volstrītas vilks ir pamatīga garuma filma (180 min), kas ne mirkli nemudina pablenzt pulkstenī, lai pārliecinātos, cik vēl palicis līdz beigām. Skorsēze – ar savu pastāvīgo montāžas režisori Telmu Šūnmeikeri – ir lielisks stāstnieks – viņš piedāvā raitu, intriģējošu stāstu, kurā ievīts arī nozieguma un noziedznieka ķeršanas elements, uzdarbojoties FIB aģentiem. Iespējams, Skorsēzes apjomīgās daiļrades kontekstā šī filma ir sava veida jauna pieredze – tā apvieno vairākas Skorsēzes agrīnās daiļrades tēmas (interese par antivaroni, kam nav svešs noziedzības elements, interese par Ņujorku kā vidi u. c.), tikai Volstrītas vilkā vairs nav teju nekā no tā eksistenciālā izmisuma, kādā dzīvoja Skorsēzes XX gs. 70. gadu filmu varoņi (sk. piemēram, Taksistu). Turklāt šoreiz Skorsēzes varonis nav vis gangsteris ar ieroci rokās (sk. filmas Baiļu rags, Labie puiši), bet gan leģitīms mežonīgā kapitālisma pārstāvis ar multimiljoniem bankas kontā. Pasaule ir mainījusies – tā kļuvusi vulgārāka savās izklaidēs un pliekanāka baudās. Mainījies ir arī Skorsēzes filmas stils – tas ir karnevāliskāks (attāli salīdzināms ar Kazino), atsvešinātāks (sk. di Kaprio varoņa komentārus kadrā un aizkadrā), arī hipertrofētāks. Nenoliedzami di Kaprio izspēlē sava varoņa ekscentriādes uz pilnu klapi, arī viņa kolēģis aktieris Džona Hills Belforta biznesa partnera lomā ārdās tā, it kā filmētos ekscentriskas komēdijas žanrā. Vēl no aktieru ansambļa jāpiemin austrāliešu aktrise Margo Robija – Belforta otrās sievas lomā. Šo līdz šim visai mazpazīstamo aktrisi noteikti gaida laba karjera, citādi tā nešaubīgi ir di Kaprio solo filma, kurai finansējumu viņš ir vācis veselus septiņus (!) gadus.

Vai Volstrītas vilks ir meistara Skorsēzes labākā filma? Noteikti nē. Taču tā precīzi atbilst šim laikmetam ar ačgārno vērtību hierarhiju, sashēmotās milzu naudas fascinējumu un vulgāro baudu triumfu. Bravo meistaram! Un Leonardo di Kaprio jau sen ir pelnījis Oskaru!

Mārtina Skorsēzes (1942) izcilākās filmas

Slēgtā sala/Shutter Island (2010)
Atkritēji/The Departed (2006)
Aviators/The Aviator (2004)
Ņujorkas bandas/Gangs of New York (2002)
Kazino/Casino (1995)
Nevainības laikmets/The Age of Innocence (1995)
Labie puiši/Goodfellas (1993)
Satrakotais vērsis/Raging Bull (1980)
Taksists/Taxi Driver (1976)
Alise šeit vairs nedzīvo/Alice Doesn’t Live Here Anymore (1974)
Ļaunās ielas/Mean Streets (1973)
Furgons Berta/Boxcar Bertha (1972)

Volstrītas vilks ****

ASV. Režisors M. Skorsēze.
Lomās L. di Kaprio, Dž. Hills, M. Robija, M. Makonohijs

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja