Lindas Leen koncerta recenzija. Uz "digitālās baznīcas" altāra kaut kas būs jāuzliek

tik daudz vērības pievērš. Lai maun un klaigā, un lai meklē muļķus, kas savas acis un ausis ir ar mieru apgānīt. Un latviski šī govs nemaz nemauj, kaut kādā jocīga svešvalodā, un tad nu maksāt naudu par tādu elles ķīseli, vien plānprātīgie var atļauties.

Man arī tās sūdene riebjas. Liņulinde, taču, patu savu maujamo izmauj, pati sabrūvē, un pat pati savaisa. Tad nu to elles dziro bauro, mauro, kērc, kliedz, vaimanā, ņaud, elš, kauc kā Tambovas vilks un pārējā artlērija un amūcija. Ar nodiršās viņa ar visu cieņu, tā ka smird šaušalīgi, tad vēl viņa paliek izdrillēta, ar krievu popistu vēsturi piesmērēta iekš personīgā po, un ar Medņa pupesti - '' note failā nahuj aggain'' jeb ''insāne go let''s in fall-domāts vīrieša falls'' ir dzemdes uzmava ar visu cieņu.

Interesanti, vai šī dziedātāja kādreiz ir īsta? Izskatās, ka viņa izdomājusi sevi, tēlo un ir tik provinciāli teatrāla, ka labi derētu kāda pagasta tautas teātrītim.

Apmeklēju viņas koncertu Palladium un biju absolūtā sajūsmā par to, ka viņa ir diezgan tālu no mainstream pop mūzikas un piedāvā tik daudzus spēcīgus dziesmu tekstus. Mani ļoti arī priecēja tas, ka dziesmās ir arī džeza un blūza elementi, kas tikai vēl vairāk pasvītro repertuāra tematiku. Prieks klausīties un dzīvot līdzi.

Vien savu novazāto un degradēto būtību, kur no debesu dārzam pat miņas nav, un kur eņģeļi šīs gaudas dzirdot, vaimanā. Lūk, kad Nora Bumbiere vēra muti vaļā, tad šķita, ka debesu balsis dzirdamas. Jeb kad Andrejs Lihtenbergs, Māra Krievkalne vai Margarita Vilcāne GAVILĒJA. Tagad tik vien kā elles mošķi palikuši, - lēti, vulgāri, sekli, blējoši, ņaudoši, kērcoši, etc, tika ne - dziedoši.

Lai gan Leen koncerta laikā domāja par seksu, bet man nepatika. Laikam izladejusies.