Arī dizaina jomā mainās aktuālās tēmas, jaunās tehnoloģijas un interesantie tirgus segmenti. Var arī teikt, ka tas viss griežas pa apli vai spirāli ar katru loku mazliet augstāk, labāk vai vienkārši citādi. Pirms pāris gadiem dizaineru uzmanības centrā nonāca sintētiskā bioloģija un tās izmantošana dizainā. Tika skaļi paziņots, ka neviena moderna dizaina skola nevar iztikt bez savas bioloģijas un ķīmijas laboratorijas, kurā jaunie dizaineri varētu veikt eksperimentus.
Kokapstrādes galdi un mēbeļu prototipēšanas iekārtas varēja stāvēt klātas ar putekļiem, jo modē bija laboratorijās pētīt baktērijas, audzēt aļģes un rauga sēnītes. Skolas sadarbības partnerus meklēja nevis mēbeļu industrijā, bet gan zinātniski pētnieciskajās laboratorijās un universitātēs. Tika pasludināts, ka jaunais dizaineru izejmateriāls ir baktērija, ko var pavairot, pārveidot un pilnveidot. Īpaši aktuāli bija pētījumi, kā ar augu izcelsmes vielām var aizstāt, piemēram, ādu un citus dabiskos materiālus, kurus mūsdienu pasaulē lietot kļuvis ētiski diskutabli vai finansiāli neiespējami. Studenti sintezēja mākslīgus augus, kas spētu ražot skābekli un attīrītu pilsētu piesārņoto gaisu. Dabas procesos sastopamā kārtība, attīstības cikli un vairošanās metodes tika pārnestas uz citiem materiāliem, un tos mēģināja virzīt dizaineram vēlamā virzienā.
Izņēmums, nevis ikdiena
Taču sintētiskās bioloģijas un dizaina hibrīds pats nevairojās tik ātri, kā sākumā tika cerēts, un izrādījās grūti adaptējams dizaineru ikdienas darba situācijās. Dizaineru sadarbība ar profesionāliem ķīmiķiem, biologiem un gēnu pētniekiem tomēr tā arī paliek izņēmuma gadījums, nevis vispārēja prakse. Nopietni un vērā ņemami pētījumi un eksperimenti ārpus Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta laboratorijām, kas tiešām regulāri pārbīda dažādu tehnoloģiju un arī sintētiskās bioloģijas eksperimentu robežas arvien tālāk no ikdienā pierastā, notiek reti.
Iespējams, dažādu jomu pārstāvju sadarbība kavējas arī ētisku apsvērumu dēļ. Tiek atgādināts, ka dizaineriem jāuzņemas atbildība arī tad, ja baktērijas sāk pārveidoties un attīstīties neparedzētos veidos un ātrumos. Arī paši dizaineri, kuri aizraujas ar sintētisko bioloģiju, apgalvo, ka labāk ir kaut ko neizgudrot nekā radīt kaut ko cilvēcei postošu.
Mājās radīta degviela
Tā dizaineru aizraušanās ar sintētisko bioloģiju pagriezās biohakerisma un mājas laboratoriju virzienā. Arvien populārāki ir mājas laboratoriju komplekti, kas dod iespēju audzēt un pārveidot dažādas baktērijas un rauga sēnītes mājas apstākļos ar šķietami nevainīgākām un mazāk radikālām sekām. Piemēram, mājās var izaudzēt ne tikai pārtiku, bet arī degvielu, zāles, smaržas un dažādas šķiedras, ko var izmantot sadzīves priekšmetu izgatavošanā.
Varētu iedomāties, ka dizaineru interese zinātnieku un universitāšu pētniecības laboratoriju virzienā pagriezās tāpēc, ka, īstenojot šādus projektus, bija iespējams apiet digitālo tehnoloģiju novilktās robežas, mēbeļu industrijas striktos rāmjus un mārketinga speciālistu noteiktos darba uzdevumus. Eksperimenti savās mājas laboratorijās dod vēl lielāku rīcības brīvība un patstāvību, lai arī varbūt rezultāti šķiet pieticīgāki.
Zemnieki bez zemes
Dizainera Riharda Funta iniciētās MAD Dizaina starptautiskās vasaras skolas tēma šogad bija Biorevolūcija. Skolas darbības piecās dienās tapušie darbi ir radniecīgi mājas laboratorijas sintētiskajai bioloģijai. Skolas tēma iezīmēja situāciju pirms vai pēc apokalipses. Dizainers nokļuvis pasaulē, kurā pilsētas saplūst cita ar citu un kurā tradicionālajai lauksaimniecībai nav vietas un resursu. Dizainers tiek nodēvēts par zemnieku bez zemes. Viņš ir gandrīz kā Palle viens pats pasaulē. Tikai dizaineru tukšajā pilsētā nesagaida bērnu grāmatā uzzīmētā aina ar pilniem konfekšu veikaliem bez pircējiem un pārdevējiem. Šķiet, ka viņš ir izmests neauglīgā, vientulīgā un reiz postošu katastrofu piedzīvojošā vietā, kurā saglabājušās tikai izturīgākās un vienkāršākās dabas vielas un, protams, cilvēces saražotie atkritumi.
Kumelītes apmetnī
Vasaras skolā tapušos darbus var uzskatīt par izdzīvošanas scenārijiem, nevis gataviem produktiem vai iekārtām. Interesantākie piedāvā radīt iekārtu, kas organiskos atkritumus pārveido par uzturā lietojamiem minerāliem, un superveselīgās spirulīnas aļģes audzēt īpašā reaktorā, kas pagatavots no izlietotām PET mazajām ūdens pudelēm. Ir arī idejas par vienkāršākiem palīglīdzekļiem, kurus varētu izmantot, piemēram, lai iegūtu ķērpju un sūnu vērtīgākās daļas, izlasītu gārsas sēklas. Dizaineri piedāvā uz rokas nēsājamā māla aprocē audzēt sēnes un apmetnī – kumelītes.
Vasaras skolas dalībnieki bija dažādu dizaina jomu studenti no dažādām pasaules augstskolām. Viņi darbojās skolotāju – profesionālu dizaineru – pārraudzībā. MA D vasaras skolas uzaicinātie skolotāji paši strādā biodizaina jomā vai arī ir pieraduši strādāt starpdisciplināri, ātri adaptēties dažādu tehnoloģisko iespēju un materiālu piedāvājuma situācijās. Interesanti, ka, šķietami nonākuši zemnieku bez zemes situācijā, iedvesmu un padomu izdzīvošanas scenārijiem MAD vasaras skolas dalībnieki meklēja Siguldas apkārtnes bioloģiskajās zemnieku saimniecībās un pie tradicionālo amatu pratējiem – kalējiem un keramiķiem.
Apokalipses tuvuma sajūtu radīja arī vasaras skolā tapušo darbu izstādes vieta – Siguldas Jaunā pils. Pils komplekss pašlaik ir liels būvlaukums, un pati Jaunā pils vēl ar nolupušiem griestu dekoriem un galvenās zāles mazo skatuvīti, uz kuras, šķiet, sen neviens nav uzstājies, atrodas pirmsrekonstrukcijas stāvoklī. Iespējams, optimistiskāka gaisotne valdīja izstādes pirmajās dienās, bet, kā ierasts šādu objektu un instalāciju ekspozīcijās, noslēgumā, kad dizaineri ir aizbraukuši, augi, neierastās tvertnēs sastādīti, ir mazliet novītuši, ūdens māla traukos iztvaikojis, nekustinātās iekārtas jau mazliet noputējušas. Tikai spirulīnas aļģu reaktors neatlaidīgi darbojas. Cilvēka radītā laboratorija – pasaule – bez paša klātbūtnes un pieskatīšanas skumst un lēnām iznīkst, lai varbūt vēl pārtaptu par kaut ko citu.
Izstāde
MAD Dizaina starptautiskās vasaras skolas dalībnieku darbu skate Biorevolution Siguldas Jaunajā pilī līdz 10.IX