_.. man pirmo reizi no skatuves parādīja to burvīgo, citiem slēgto «brālību», ko varētu dēvēt par sieviešu draudzību - ar visām tās labākajām un sliktākajām izpausmēm, savukārt Vējiem līdzi vienlaikus ar sieviešu draudzības un savstarpējās sāncensības burvību atklāja tās Amerikas dzīves lappuses, kas paliek pilnībā apslēptas H. Bīčeres-Stovas Krusttēva Toma būdā, avotā, no kura es smēlos pirmās ziņas par balto un melno attiecībām ASV.
Sievietes, sievietes...
Kalpone ir romāns par sešdesmitajiem gadiem ASV dienvidu pilsētā Džeksonā laikā, kad pamazām mainās vērtības un melnādainie sāk cīnīties par savām tiesībām. Epizode, kur gan baltās, gan melnās TV vēro Mārtinu Luteru Kingu, ir ārkārtīgi spoža, ņemot vērā dienvidu štatu senās attiecības ar krāsainajiem vergiem. Nu viņi ir brīvi, bet lomas nav daudz mainījušās. Taču tas nav galvenais romāna motīvs. Bija gaužām interesanti vērot divas paralēlās romāna sižeta līnijas pavisam no cita skatpunkta. Proti, balto/melno attiecības nešķita tik svarīgas, bet ļoti uzrunāja tas, ka visas galvenās darbojošās personas ir sievietes, vīriešiem atvēlētas epizodiskas, lai gan košas raksturlomas. Sieviešu attiecību spektrs še ir gaužām plašs - draudzība un sāncensība, visdažādākās māšu - meitu attiecību nianses, priekšnieču - padoto attiecību «amerikāņu kalniņu» virpulis, slepenas intrigas un atklāts naids - viss, ko var un nevar iedomāties.
Nedodiet lasīt vīriešiem!
Viena no manām mīļākajām varonēm romānā ir mutīgā Minnija, lieliskākā virēja apvidū, ko saimnieki regulāri atlaiž par to, ka nav spējusi pievaldīt mēli. Mājās viņu gaida agresīvs vīrs un prāvs bērnu bariņš, bet darbs dažādu ģimeņu virtuvēs vienā brīdī vainagojas ar krahu - Minnija ir nokaitinājusi pašu varenāko balto dāmu pilsētā un viņu vairs nekur darbā neņem... Talkā nāk izpalīdzīga draudzene un laimīgs gadījums, un dullais sievišķis tiek pie sapņu darba: par labu atlīdzību strādā mājā, kuras saimniece netiek pieņemta pilsētiņas smalkajā sabiedrībā. Paralēli risinās galvenā romāna līnija: viena no pilsētiņas jaunajām dāmām, Skītere, atgriežoties no koledžas, vairs nesastop savu mīļo auklīti, vienīgo īsto uzticības personu. Viņa uzsāk meklējumus, un tie izrādās auglīgi - Skītere veic neiespējamo misiju un no kalponēm izzina visslēptākos pilsētiņas dāmu noslēpumus.
Sižets nav pārlieku oriģināls, taču grāmatas patiesā burvība slēpjas autores spējā parādīt visdažādākos sieviešu tipus un to savstarpējās mijiedarbības izraisītas lielākas un mazākas sadzīviska mēroga katastrofas. Sievietes var būt viena otrai ļaunākās ienaidnieces - un arī pats stiprākais balsts. Reizēm pat vienlaikus. Vīrieši, lasot šo darbu, varētu gūt zināmu psihotraumu: pārlieku atklāti rakstniece iztirzā sieviešu slepenos cīņas paņēmienus.