Sākumā bija nosaukums – sarunā ar KDi atklāj Valmieras Drāmas teātra aktrise Inese Ramute, kura kopā ar kolēģi Mārtiņu Meieru ir radījusi iestudējumu pašiem mazākajiem skatītājiem – Bērns, vārdā Rainis. Pirmizrāde notiks dzejnieka dzimšanas dienā, 11. septembrī, Apaļajā zālē. "Tas man ienāca prātā, kad gāju garām Raiņa piemineklim Esplanādē, kur viņš pacietīgi sēdēja bērnu rotaļu laukuma vidū," paskaidro aktrise.
Savā ziņā šis monumentālais mākslas darbs simbolizē to, ka daudzu cilvēku prātā Rainis ir pārakmeņojies veidojums, no kura jubilejas reizēs notrauc putekļus, aiz kura ir ļoti grūti saskatīt dzīvu cilvēku. Kāds viņš bija bērnībā? Par Valmieras teātra izrādes dramatisko centru ir izvēlēts brīdis, kad mazais Žaniņš kopā ar vecākiem maina dzīvesvietu un mēģina iepazīt jauno pasauli, sadraudzēties – ar cilvēkiem, dzīvniekiem, dabu.
Iepriekš aktieri Inese Ramute un Mārtiņš Meiers ir iestudējuši darbu Baltā kamielēna sapnītis pēc mongoļu pasaku motīviem par puikas Batu teiksmaino ceļojumu pa tuksnesi. Šoreiz viņu "jurtā" ir pievienojies scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs, kurš Valmieras teātrī jaunajā sezonā iestudēs arī Raiņa Vētras sēju un Aspazijas Sarkanās puķes. Tieši viņam radusies doma šajā uzvedumā paspēlēties ar dažāda lieluma akmeņiem.
Balts un apaļš
"Bij’ akmentiņi draugi, dzīvi zēni/ar klusām balstiņām, tik drusku lēni," rakstīja Rainis, kura bērnības atmiņās un bērnu dzejā tie parādās kā spilgti tēli – tie ir ļoti svarīgi arī izrādē. Valmieras teātra iestudējuma plakātā ir redzams Rainis, balts un apaļš, iegūlis Reiņa Suhanova trīs gadus vecās meitiņas plaukstā, viņš ļoti atšķiras no pārējiem uzveduma dalībniekiem, kurus Mārtiņš Meiers izber uz galda. Viņu vidū ir arī dzejnieka bērnības draudzene Ida.
"Tas ir gailis, kurš viņam uzklūp," viens caur otru runā aktieri, rādot dažādas krāsas un lieluma akmeņus, kuri uz Valmieru ir atceļojuši no vairākām Latvijas vietām. Kur tad sekste? Tas, ka šajā izrādē nodarbinātajiem priekšmetiem nav konkrēta izskata, atrauj vaļā fantāziju, kas bērniem darbojas krietni jaudīgāk nekā pieaugušajiem. "Es pats, būdams maziņš, bridu peļķēs un spēlējos ar akmentiņiem," atceras Martiņš Meiers.
Izrādē abu aktieru bezvārdu darbošanās mijas ar dzeju. "Mani pārsteidza autobiogrāfiskais eposs Saules gadi," atzīst Valmieras teātra aktieris. "Kad mēs to lasījām kolektīvi, izrādījās, ka Rainim ir ļoti laba humora izjūta un viņš māk par sevi paironizēt, to es nekad iepriekš nebiju iedomājies." Kopējo noskaņu papildina komponista Jēkaba Nīmaņa skaņu raksts, kas katrā izrādē tiks ierakstīts no jauna – ieintriģē Inese Ramute.
Randenes melanholija
Lai tuvāk sajustu dabas iespaidus un atmosfēru, izrādes Bērns, vārdā Rainis veidotāji bija devušies ekspedīcijā uz dzejnieka bērnības dienu zemi Sēliju. "Tur ir dārzs ar divsimt gadu senu bumbieri un dīķīti, kur viņš sēdējis uz koka laipiņas un lūkojies zemūdens pasaulē," par piedzīvoto Berķenelē stāsta aktrise. Viņa kopā ar kolēģiem ir sameklējusi arī Ēģipti pie Lietuvas un Latvijas robežas, kur bijusi mazā Žaniņa pirmā skola.
"Vienu brīdi bija sajūta, ka mums pa priekšu skrien mazs puišelis un ved mūs pa sev zināmām vietām," piebilst Inese Ramute. Mākslinieki ir paviesojušies arī Randenē, par kuras pusmuižu mūsdienās atgādina vien piemiņas zīme. Šeit izrādes radītāji ir piedzīvojuši īpašu saulrietu – aiz horizonta saule pazudusi trīs reizes lielāka nekā ierasti. Tik milzīga kā planēta no dāņu režisora Larsa fon Trīra filmas Melanholija – salīdzina aktrise.
Šīs mājas ir atradušās strēlē starp Daugavu un lielceļu. Pa upi gājuši plosti, kurus pludinājuši baltkrievi, poļi un lietuvieši, pa sauszemi braukuši tirgotāji – ebreji, vācieši, latgalieši un igauņi. Ejot pa Raiņa pēdām, mākslinieki ir nokļuvuši arī Tadenavā un pēc kāda laika ieplānojuši vēlreiz doties ceļā – šoreiz ar viesizrādēm pa visu Latviju. Sekojiet līdzi informācijai Valmieras teātra mājaslapā www.vdt.lv.
Pirmizrāde Bērns, vārdā Rainis
Valmieras Drāmas teātrī 11.IX plkst. 18.30, 18.IX plkst. 12 un 15, 15.X plkst. 11 un 14
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 4