Vēl pirms mēneša neviens no šiem māksliniekiem neticējis, ka ir iespējams tik īsā laikā uzvest operu. Kā izstāstīja Māris Kupčs, iespēja piedalīties Krakovas operas vasaras festivālā, kas šogad notiek no 4.jūnija līdz 8.jūlijam, tika piedāvāta ļoti negaidīti. «Tāpēc arī operas uzvešanas process būtiski atšķīrās no tradicionālā. Īsā laikā tika sapulcināta komanda, kas spēja reaģēt uz situāciju ļoti radoši. Tā kā man jau sen bija doma par šādas komandas, faktiski operas kompānijas izveidi, tad šis piedāvājums nāca tieši īstajā laikā. Mēs jau gadiem uz to esam mērķtiecīgi gājuši, un tas, ka šajā jaunajā komandā iesaistītie cilvēki ir ne tikai talantīgi, bet arī ļoti ieinteresēti tieši baroka operā, ir mūsu galvenais virzītājspēks,» Māris Kupčs ir gandarīts par paveikto.
30.jūnija vakarā skatītāju vērtējumam Krakovas operā tika nodota Georga Frīdriha Hendeļa opera Acis un Galateja Lauras Grozas režijā. Laura ir jauna un talantīga režisore, kura sevi spilgti pierādījusi vairākās izrādēs Dailes teātrī, gūdama kritiķu ievērību un atzinību. Vizuālo noformējumu bija veidojis scenogrāfs Artūrs Arnis un Jeļenas Forstes tērpu studija, izveidojot askētisku melnbaltu skatuves dizainu ar krāšņiem baroka laika tērpiem. Šāda eklektika, kad senatnīgais sastopas ar mūsdienīgo, ļoti piestāv jaunajam Krakovas operteātrim.
Īpašu publikas atzinību šajā iestudējumā izpelnījās Sergejs Martinovs, kurš pierādīja, ka šobrīd ir lieliskā formā gan no aktieriskā, gan vokālā viedokļa. Tāpat arī koris Krakovas operas klausītājiem bija patīkams pārsteigums, jo dziedātāji apvienoja augstvērtīgu muzikālo sniegumu ar piesātinātu skatuves darbību. Spoži savās titullomās bijuši gan LNO operas solists Viesturs Jansons, gan baroka dziedātāja Maija Tutova, tāpat īpašas publikas simpātijas izpelnījās Elīnas Volkmanes dziedājums.
Daloties iespaidos par izrādi Krakovas operas vadība īpaši uzsvēra, ka līdz šim tur uzskatīts, ka Krakovas operteātrī uzvest baroka operu ir ļoti sarežģīti, taču latviešu uzvedums viņus pārliecinājis par pretējo. Tā kā Krakovas operteātra repertuārā pārsvarā ir 19. un 20.gs. operas, tad šis uzvedums bijis patīkams kontrasts. Atzinīgi viņi vērtēja arī to, ka Latvijai ir šādas tradīcijas un pieredze baroka operu iestudēšanā.