Ideja par to, ka būtu vajadzīga izstāde, kas domāta bērniem, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) komunikācijas un izglītības nodaļas darbinieku prātos virmoja jau sen. Tad, kad noteiktā laika posmā kļuva pieejama muzeja 4. stāva izstāžu zāle, darba grupa – Diāna Dimza-Dimme, Elīna Bērziņa un Annija Sauka kuratoru Lauras Dravnieces un Annas Pūteles vadībā – naski ķērās pie darba. "Mērķtiecīgi plānota, spontāni realizēta," tā kuratore Laura Dravniece raksturo tapušo izstādi Kurš kuram draugs?.
Izstādes nosaukums raksturo bērna pasaules atklāšanas formu – uzdodot jautājumus.
Projekta mērķis ir runāt ar bērniem par tēmām, kas ir nozīmīgas, iepazīstot apkārtējo vidi. Domājot par to, kas tad mazo skatītāju visvairāk interesētu, darba grupas dalībnieki atcerējās savu bērnību. Kas ir mīļš, ko gribas zīmēt? Protams, tie ir dzīvnieki! LNMM krājumā atrodas vairāki desmiti mākslinieciski spilgtu gleznu, grafikas lapu un skulptūru, kurās iemūžināti dzīvnieku tēli. Izstādei atlasīti gan atzītu animālijas žanra meistaru, kā, piemēram, Johana Heinriha Baumaņa, Ādama Alkšņa un Teodora Zaļkalna, darbi, gan arī dzīvnieka un cilvēka attiecību portretējums citu ievērojamu latviešu mākslinieku – Jaņa Rozentāla, Jēkaba Bīnes, Jāņa Rikmaņa, Kārļa Krauzes, Kārļa Padega, Dainas Riņķes, Ērikas Gulbes, Laimas Eglītes, Guntas Liepiņas-Grīvas, Ērika Apaļā – daiļradē. "Bet izstāde nav tikai mākslas darbi, mums svarīgi izglītot savu apmeklētāju," bilst L. Dravniece. "Izstāde veidota tā, lai ģimene sarunātos. Pie mākslas darbiem ir dažādi jautājumi. Un tie liek domāt par draudzību, atbildību, rūpēm, mīlestību un prieku – kā tu rūpējies par savu mājdzīvnieku, ko tev patīk darīt kopā ar mammu utt.," stāsta kuratore.
Veidojot izstādi, savādāk risināti arī tehniskie jautājumi – darbu novietojums, to augstums, etiķešu burtu izmērs, stāsta L. Dravniece un atzīst, ka šāda veida izstāde ne tikai muzeja vēsturē ir pirmo reizi, bet arī Latvijā nekur citur nav realizēta. Viņa uzsver, ka bērni ir ļoti aktīva un arī prasīga auditorija. Vienlaikus izstādei ir izglītojoša funkcija, jo tā māca lasīt etiķetes, atrast pareizo attālumu, no kura aplūkot mākslas darbu. Gleznu priekšā ir "pēdiņas", uz kurām nostājoties tiek atrasts visoptimālākais skatpunkts. "Nav jau absolūta patiesība, bet degunu nedrīkst gleznā bāzt," smejot piebilst kuratore un piebilst, ka šis ir neuzbāzīgs veids, kā izglītot nākotnes muzeja un izstāžu apmeklētāju.
Skulptūras var aptaustīt, uzvelkot rokās īpašus cimdus, tā ļaujot sajust materiālu.
Savukārt divas mazās telpas izstādē domātas rotaļām, komunikācijai, atpūtai, interaktivitātei – ēnu teātris, origami par dzīvnieku tēmu un iespēja uzzīmēt savu dzīvnieku, savu stāstu.
Izstāde skatāma līdz 28. oktobrim, un uz to aicinātas arī bērnudārzu un sākumskolēnu grupas, piesakoties e-pastā: [email protected].