"Manai paaudzei Rejs Bredberijs ir pazīstams ar saviem neparastajiem zinātniskās fantastikas stāstiem 451 grāds pēc Fārenheita un Marsiešu hronikas. Un Pieneņu vīns! Kaut ko tik skaistu, kā ieslodzīt vienu vasaru vīna pudelē, to spēj vienīgi tāds optimistisks fantasts kā Rejs Bredberijs," aizrautīgi stāsta Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks. Valmieras teātra jauniestudējumam Fantočini noslēpums izejmateriāls ir mazāk zināmais šī autora stāsts Elektriskajam ķermenim dziedu (I Sing The Body Electric). "Interesantākais ir tas, ka pats Bredberijs neesot varējis ciest automašīnas, telefonus un citus mūsdienu elektroniskos atribūtus, bet stāsts ir kā Augstā dziesma kaut kam automātiskam, bezpersoniskam," skaidro Rihards Rudāks.
"Šajā stāstā ir trīs bērni, kas jau ir pieauguši. Viņi atgriežas savās dzimtajās mājās, un tas ir tāpat kā atgriezties bērnībā," izrādes gaitu ieskicē aktieris. "Tālajā bērnībā viņiem ir gājis dažādi – viņi bijuši gan laimīgi, gan savā ziņā arī nelaimīgi, jo bijušas gan traumas, gan traģēdijas. Fantočini rada viņiem vecmāmiņu, kādas īstenībā nav, – elektronisko, mehānisko. Tāda var būt tikai mūsu iztēlē, un tieši tā – iztēle – ir izrādes sāls, būtība, kodols." Bērni elektrisko vecmāmiņu iemīl, bet tā iet bojā autoavārijā, jo glābj Agati. "Viss, kas notiek dzīvē ar reāliem cilvēkiem, notiek arī ar elektrisko vecmāmiņu, bet viņa paliek nemirstīga," saka R. Rudāks, kuram izrādē ir vecākā brāļa Toma loma.
Viesrežisore no Maskavas Jekaterina Polovceva izrādes tapšanas gaitā kopā ar aktieriem sprieda par to, ka pieaugušie vairās ar bērniem runāt par eksistenciālām lietām – par mīlestību, nāvi un citām kategorijām –, jo uzskata, ka tas bērniem ir tabu. Režisores viedoklis – bērniem jāzina viss, kas viņus sagaida nākotnē. R. Rudākam ar viesrežisori strādāt esot interesanti – viņa ir Zelta maskas prēmijas laureāte par teātra projektu Jaunie režisori bērniem. "Viņa darbojas, lai sasaistītu pieaugušo un bērnu pasauli. Režisores radītā pasaule ir krāsaina un spilgta, ne velti konsultācijas sniedz iluzionisti Dace un Enriko Pecolli," stāsta aktieris. Viņam liekas, ka iluzorā pasaule, kas izrādē tiks uzburta uz skatuves, patiešām būs fascinējoša. "Kā tiek radīta vecmāmiņa, kuru mēs paši izvēlamies pēc savas gaumes, izpratnes un pēc sava temperamenta," stāsta R. Rudāks un piebilst, "tieši bērnība ir tā, kas formē cilvēku. Tā ir vecāku mīlestība un ģimenes svētība. Arī daba, kas ir visapkārt, ieliek ļoti spēcīgu lādiņu, lai varētu attīstīties. Man nāk prātā Jāņa Jaunsudrabiņa teiciens: "Par bērnu kļūt, ne bērnam palikt." Tur ir viss pateikts, un šajos vārdos ir arī Bredberijam raksturīgais." Gatavojoties lomai izrādē Fantočini noslēpums, aktieris atklājis, ka Bredberijam ir ārkārtīgi daudz domu sentenču un aforismu. Lūk, viens: "Brīvā laika mums ir pietiekami, bet vai mums ir laiks padomāt?"
Tuvākās izrādes – 27. un 30. septembrī.