Viņa arī atzina, ka "lielajā plašajā pasaulē" lepojas, ka ir latviete. "Un paldies, ka Latvija to atzīst un dod spēku darboties tālāk!"
Koncerti Lielajā ģildē 25. un 27.februārī, kuros viņa muzicēs kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri tā galvenā diriģenta un dziedātājas dzīvesbiedra Karela Marka Šišona vadībā, būs vienīgā dziedātājas uzstāšanās šajā sezonā. Koncerta programmā, kurā skanēs R.Štrausa, Ž.Bizē, P.Čaikovska, M.Ravela, F.Lehāra, L.Bernsteina, M.V.Balfa, F.Obradora un Š.Montsalvatžes skaņdarbi, valdīšot dienvidniecisks temperaments. Vakara noslēgumā E.Garančai piebiedrosies latviešu soprāns Kristīne Opolais un korejiešu dziedātāja Frančeska Pārka, lai kopā nodziedātu slaveno trio no Riharda Štrausa operas Rožu kavalieris. Uz koncertiem visas biļetes ir pārdotas, taču Latvijas Radio 3.programmā Klasika būs 27.februāra koncerta tiešraide, tā sāksies plkst.19.30.
Kā uzsvēra koncerta programmas saimnieks, LNSO galvenais diriģents K.M. Šišons, šis koncerts būs ļoti daudzpusīgs. Pirmajā daļā būs E.Garančas benefice, kurā viņa dziedās dažādas ārijas, kādas nekad Rīgā nav dziedājusi. Dažas pat nav dziedājusi vispār. Otrā būs vairāk simfoniska daļa. Tajā skanēs R.Štrausa mūzika - simfoniskais opuss Dons Žuans un slavenais fināla trio no operas Rožu kavalieris. "Šo trio es izvēlējos arī tādēļ, ka Elīna Garanča pasaulē ir ļoti slavena Oktaviāna lomas izpildītāja šajā operā, un šis trio Rīgā noteikti neskan bieži. Es domāju, ka visi pārliecināsies, ka tā ir fantastiska mūzika," stāstīja K.M.Šišons.
"Jauni būs gandrīz visi skaņdarbi, un pirmatskaņojuma moments ir nervus kutinošs," apliecina E.Garanča. "Koncerta tēma ir par čigāniem, par čigānu dvēseli. Cenšos lauzt savu vēsās blondīnes imidžu, un pēdējā laikā visā pasaulē dziedu karstasinīgu mūziku un vēlos parādīt, ka temperaments atkarīgs ne jau no matu un acu krāsas vai ģeogrāfiskās vietas, kur esi dzimis! Un karstasinīga ir ne tikai Karmena, bet arī, piemēram, Morisa Ravela Vokalīze habaneras stilā."
Vēl pavisam nesen tiešraidē no Ņujorkas Metropolitēna operas un vairākos tās atkārtojumos kinoteātrī Parex Plaza bija izdevība pašiem vērot vienu no E.Garančas jaunākajām un spožākajām šā gada veiksmēm - izcilo titullomas atveidojumu Ž.Bizē operā Karmena Bartleta Šēra režijā. "Atskatoties uz desmit aktīvās darbības gadiem, Karmena Ņujorkā bija viens no vislaimīgākajiem procesiem manā radošajā dzīvē. Izrāde tika gatavota sešas nedēļas, kurās mēs visi kopā bijām viena laimīga ģimene. Katrs no mums - ikviens dziedātājs, režisors, horeogrāfs - nācām uz mēģinājumiem ar lielu prieku un gandarījumu, un svētdienās nevarējām vien sagaidīt, kas būs pirmdiena! Ričards Eirs ir pazīstams kā teātra režisors, un līdz ar to centās mūsu Karmenā atklāt kaut ko jaunu, negaidītu. Jo Karmena ir viena no lomām, kurā ir ļoti daudz stereotipu un visi vienmēr domā: Karmenai jābūt tādai vai šādai. Mēs mēģinājām nedaudz lauzt tipisko seksualitāti, kas nozīmē gorīties, iespiest rokas gurnos un visādi citādi pavedināt Hozē. Manuprāt, tas mums ir izdevies, jo ļoti bieži es dzirdēju no cilvēkiem atsauksmes par negaidītām reakcijām."
Sadarbība ar horeogrāfu bijusi ārkārtīgi aizraujoša. "Pirmajā dienā pēc deju mēģinājuma man likās, ka vai nu nokritīšu ar sirdstrieku, vai vismaz bezsamaņā kaut kur noģībšu, jo ķermenis nebija pieradis tik daudz kustēties un dziedāt. Nākamajā rītā jau astoņos biju sporta studijā un veselu stundu nodarbojos ar sportu, un tā katru dienu, līdz kamēr visas izrādes Ņujorkā pagāja. Sports ļauj man arī tagad uzturēt formu. Mans skatuves partneris Roberto Alaņja, manuprāt, ir viens no visdevīgākajiem, vispatiesākajiem dziedātājiem un pašlaik brīnišķīgākajiem dona Hozē lomas izpildītājiem. Ar viņu bija ārkārtīgi jauka saspēle." To stāstot E.Garanča atzina, ka viss Karmenas laiks viņai ārkārtīgi daudz devis mākslinieciskajai un arī personiskajai izaugsmei. Tomēr atzīmēt vienu konkrētu spilgtāko notikumu 2009.gadā esot neiespējami, jo viss, kas ir noticis, pašai bijis satraucoši un aizkustinoši.
E.Garančas dziedājums krāšņos arī Latvijas Lielās mūzikas balvas koncertceremoniju 2.martā, uz mūsu Operas skatuves saņemot balvu īpaši izveidotajā nominācijā "par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē".
"Balvu birums ir ārkārtīgs pārsteigums man pašai, es pat brīžiem īsti nesaprotu, vai tas notiek ar mani un par ko? Tas, protams, ir ārkārtīgs dzinulis strādāt tālāk. Vēl jo vairāk es priecājos par Latvijas Lielo mūzikas balvu, tieši par šo nomināciju. Pašlaik, zinot politisko un ekonomisko stāvokli Latvijā, mēs, mākslinieki, cenšamies celt Latvijas tēlu un, lai arī bieži vien esam konfrontēti ar jautājumiem, kas tad īsti šeit notiek, cenšamies cilvēkiem parādīt, ka neskatoties uz visām grūtībām, mākslinieki, kultūras darbinieki rok savu ceļu, mēs "rullējam tālāk" un cenšamies piesaistīt ar to, kas mēs esam. Kultūra ir katras valsts seja un bagātība, ko nedrīkstētu ļaut iznīcināt. Lielajā plašajā pasaulē es lepojos, ka esmu latviete. Un paldies, ka Latvija to atzīst un dod spēku darboties tālāk!" teica E.Garanča.