Kā norādīja Aleksandras teātra mākslinieciskais vadītājs Valērijs Fokins, Latvijas Nacionālajam teātrim bija īpašs gods būt pirmajam ārzemju teātrim, kas spēlē šajā zālē un atklāj šo skatuvi. Līdz ar to Latvijas Nacionālā teātra tehniskajiem darbiniekiem kopā ar Aleksandras teātra kolēģiem nācās rūpīgi apgūt zāles ļoti augstā līmeņa tehniskās iespējas.
18. maijā spēlētā izrāde Izrāde Gals tika uzņemta ar lielu interesi un saņēma īpašus komplimentus par formu, lai gan tās oriģinālo saturu visās niansēs citas valsts skatītājiem nebija viegli uztvert. "Spēlēt šo izrādi ārzemju publikai ir ļoti interesanti, jo tās satura nianses katrā vietā tiek uztvertas atšķirīgi, tā vienmēr ir kā jauna izrāde. Viesizrāžu laikā grūti ir pārvērtēt tulkojuma nozīmi, tādēļ šoreiz liels paldies tulkotājam Dmitrijam Petrenko," atzina izrādes režisors Elmārs Seņkovs.
19. maijā spēlētā Daniila Harmsa Vecene tika uzņemta ar lielām ovācijām. "Vest viesizrādēs uz Pēterburgu Daniilu Harmsu bija ļoti liels risks un izaicinājums, tas ir tas pats, ka kāds ārzemju teātris atbrauktu uz Rīgu ar Skroderdienām Silmačos. Tādēļ vēl jo lielāks prieks un gandarījums ir par to, ka izlutinātā un visnotaļ snobiskā Pēterburgas publika šo izrādi tik augstu novērtēja. Man bija jo īpašs prieks atgriezties savā alma mater, pilsētā, kurā esmu pavadījis 5 gadus un kuras vidi labi pazīstu, un šeit jau kā režisoram dzirdēt skaļos aplausus un "bravo!" saucienus," norādīja izrādes režisors Vladislavs Nastavševs.
Pēc izrādes nevienam no aptaujātajiem skatītājiem nebija šaubu par to – "tas ir vai nav Daniils Harms?". Vecene tika raksturota kā spēcīga izrāde, kas bagātīgi raisa asociācijas un izjūtas. Tika slavēta īpašā izrādes atmosfēra. Režisors un teātra Prijut komedianta direktors Viktors Minkovs īpaši slavēja aktieru darbu, viņu augsto profesionalitāti, spēles iekšējo precizitāti, koncentrēšanos, smalkumu un gaumes izjūtu. Pazīstamais ukraiņu režisors Andrejs Žoldaks atzina, ka tas ir spilgts režisorisks teātris. Aleksandras teātra mākslinieciskais vadītājs Valērijs Fokins līdzās citiem komplimentiem novērtēja, ka izrāde nav palikusi tikai anekdošu līmenī, bet tiek atklātas reālas eksistenciālas bailes, un pats būtiskākais, ka tiek saglabāta Harmsa atmosfēra un dziļums.
Aleksandras teātris, kas ilgu laiku strādājis kā Aleksandra Puškina vārdā nosauktais Krievijas valsts akadēmiskais drāmas teātris, šobrīd atjauno savu vēsturisko nosaukumu, ko saņēmis par godu imperatora Nikolaja Pirmā sievai Aleksandrai Fjodorovnai. Aleksandras teātris ir senākais un tradīcijām bagātākais nacionālais teātris Krievijā. Par tā un līdz ar to arī Krievijas profesionālā teātra dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1756. gads.
Savukārt Starptautiskā Nacionālo teātru festivāla tradīcija tika iedibināta 2006. gadā par godu Aleksandras teātra 250. sezonai. "Mūsu festivāls nav tikai teātra telpas integrācija, bet arī sava veida dažādu valstu nacionālo teātru radošā darbnīca, kuri par savu misiju uzskata seno tradīciju apvienošanu ar mūsdienīgu teātra procesu," festivālu raksturoja Valērijs Fokins.