"Izvēloties iestudēt šo lugu, mēs vēlreiz pasakām, ka esam piederīgi Eiropas teātra telpai un ka neesam vienaldzīgi pret notiekošo pasaulē," akcentē Dailes teātra vadošais dramaturgs Matīss Gricmanis un piebilst, ka viens no veidiem, kā solidarizēties ar Gruzijas tautu, ir nosaucot šo valsti tādā vārdā, kādā to sauc izrādes radošā komanda un gruzīni paši. Par Sakartvelo.
"Šobrīd mēs dzīvojam turbulentā realitātē – Gruzijā notiek protesti pret ("ārvalstu aģentu") likumprojektu, kura pieņemšana radītu gandrīz nepanesamu telpu ikvienam, kurš dod priekšroku brīvībai, nevis diktatūrai, un paralēli tam norisinās nebeidzamās šausmas Ukrainā," pagājušajā nedēļā notikušajā preses konferencē sacīja gruzīnu režisors, kurš Brehta lugu mēdzot dēvēt par izdzīvošanas recepti kara laikā vai citos ekstremālos apstākļos. Tas ir stāsts par tumšiem laikiem un gaišiem cilvēkiem, kas sastopami pat visļaunākajā murgā, un vienlaicīgi šis vēstījums ir piepildīts ar mīlestību, cerību un aktīvu darbību pretim labākai nākotnei.
Visi ir vietās
Uz pagājušajā mēnesī žurnālā Kas jauns pausto satraukumu: "Kas noticis ar Artūru Skrastiņu? Vai Dailes teātra premjers kritis no pjedestāla?" Dailes teātra direktors Juris Žagars atbild, ka viņš nekur nav pazudis – viņu varēs redzēt vienā no galvenajām lomām vācu dramaturga lugas iestudējumā. "Noteiktā laikā kļūst aktuāli noteikti autori. Interesanti, kā šodien izskanētu Brehta lugas Trešās impērijas bailes un posts iestudējums," aizdomājas aktieris, atminoties leģendāro 1985. gadā tapušo režisora Ādolfa Šapiro vadītā aktieru kursa diplomdarba izrādi, kurā vienu no lomām atveidoja Dailes teātra direktors.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!