20. gadsimta 20. gadi bija īpašs laiks – laiks, kad tikko bija beidzies Pirmais pasaules karš. Viss, ko šajā laikā vēlējās cilvēki, bija aizmirst kara drūmo noskaņojumu un ļauties uzdzīvei un dažnedažādām baudām. Tieši par šādiem cilvēkiem lielākoties savos darbos runājis Ficdžeralds, akcentējot viņu bagātību, dīkdienību, vēlmi pēc izpriecām un absolūtu bezmērķīgumu.
Šādi – jauni, skaisti un bagāti – ir arī Deizija un Toms Bjūkeneni (Anete Berķe un Kaspars Gods), kas savu dzīvi vada pārticībā, regulāri apmeklē vai paši rīko dažādas ballītes un ne par ko daudz neprāto, līdz brīdim, kad Deizijas dzīvē atgriežas Džejs Getsbijs (Edgars Pujāts). Lai arī viņš strauji guvis panākumus un labklājību, Getsbijs ir vienīgais, kurš skaidri zina savu mērķi – atgūt Deizijas sirdi.
Kopā ar režisoru pie iestudējuma strādājusi viņa ierastā komanda – scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Lugu tulkojis Ilmārs Šlāpins.