Klasika vislabāk uztverama oriģinālvalodā – vai to attiecinām uz Raiņa daiļradi, Šekspīru vai Dostojevski. Savai režisores debijai maskaviete Viktorija Mihailova izvēlējusies Fjodora Dostojevska romānu Noziegums un sods. To viņa uzvedusi izrādē, kas 12. janvārī plkst. 19.00 sāks ceļu pie skatītājiem uz Cafe Film Noir skatuves kinoteātrī Splendid Palace.
Drosme un izaicinājums? V. Mihailova to nenoliedz. "Dostojevska romāns ir moderns vienmēr," viņa saka. Pirmā nopietnā satikšanās, protams, pēc obligātās literatūras skolā, Viktorijai ar klasiķa daiļradi bija studiju laika eksāmenā. "Gribēju iestudēt monoizrādi, bet – man neļāva. Tad atcerējos reiz lasīto Noziegumu un sodu, kur ir epizode, kad tiekas Raskoļņikovs ar Porfīriju Petroviču." Eksāmenam tā bija 20 minūšu aina, bet V. Mihailova jau toreiz saprata, ka no tās var izveidot veselu izrādi – tik dinamisks, svarīgs un piesātināts vēstījums. "Aktieriem un skatītājiem būs jāmeklē atbildes uz jautājumiem, kurus šajā darbā uzdod rakstnieks par morāles aspektiem un ko tik viegli sasaistīt ar šodienu. Izrāde iecerēta kā klasisks teātra lasījums, kas pievēršas vienai no romāna sižeta līnijām," skaidro režisore. Viņas mērķis – ieinteresēt tos, kuri romānu nav lasījuši, un tiem, kuri ir lasījuši un uzskata, ka Raskoļņikovs par slepkavu kļuva tikai naudas dēļ, atklāt problēmu daudz plašāk un dziļāk. "Man gribētos parādīt, ka klasika ir interesanta," saka V. Mihailova un cer, ka arī klasikas piekritēji nebūs vīlušies.
Dostojevska romāns izrādē iestudēts kā divu M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktieru – Igora Nazarenko un Ivana Kločko – atveidoto varoņu Porfīrija Petroviča un Rodiona Raskoļņikova pretnostatījums. Porfīrijs Petrovičs iemieso dēmona sirdsapziņu, kas Raskoļņikovam izdomā arvien jaunus un jaunus pārbaudījumus, tā palīdzot viņam saprast un piedot sev. Dramatizējuma autore ir gan režisore, gan arī aktieri. Radošā komanda uzskata, ka Dostojevska literārais mantojums vienmēr būs pieprasīts un neizsmeļams teātra projektu iedvesmas avots. "Libretu no 70 lappusēm saīsinājām uz 30. Tēmu ir daudz – attiecības ģimenē, sabiedrībā, ambīcijas, emocijas, sapņi," uzskaita V. Mihailova. Toma Grīnberga veidotā scenogrāfija ir lakoniska, Jūlijas Lopatinas kostīmi – mūsdienīgi. Īpašu atmosfēru izrādē radīs muzikālais noformējums. Džeza mūziķis Vladimirs Tuzovs izrādes norisi papildinās ar jaunām asociācijām un emocijām. Izrādē būs gan dzīvā mūzika, gan improvizācija, tāpēc katra izrāde būs atšķirīga, sola režisore. Viņa ir gatava gan uzslavām, gan kritikai un smejas, ka aktieri jau iemācījuši – laba kritika ir garlaicīga, bet slikta kritika ir interesanta. "Man gribas, lai kritika ir objektīva."
Turpmākās izrādes Cafe Film Noir – 14., 18. un 25. janvārī. Izrāde krievu valodā ar subtitriem latviešu valodā.