Daudziem bija pārsteigums Alvja Hermaņa teiktais, ka viņš nevēlas, lai pie Jaunā Rīgas teātra ēkas ķertos Nacionālā un Krievu teātra rekonstrukcijas projektu autori. Rubenis atzīst, ka Alvim Hermanim ir taisnība, jo Nacionālā teātra rekonstrukcija nav optimāla, bet problēma, pēc direktora domām, ir abpusēja. Teātra iepriekšējā vadība no rekonstrukcijas projekta autoriem acīmredzot nebija pieprasījusi vairākas konkrētas lietas, kas teātrim ir nepieciešamas, un nesekoja līdzi. Savukārt projektētāju attieksme pret teātra ēkas rekonstrukciju bijusi ļoti formāla.Rubenis atzīst, ka viņu izbrīna daudzas lietas, pirmkārt par to, kā astoņus gadus pēc rekonstrukcijas viss var brukt un lupt nost. Piemēram, teātra fasādi nevar notīrīt, jo tad tā būtu jātaisa faktiski no jauna. Ir izrauts ārā vecais parkets, uz vecajām grīdas flīzēm ir uzlīmēts paklājs. Rubenis uzsver, ka ir jāsaka paldies teātra ēkas saimniekiem Rīgas domē, ar kuru finansiālu atbalstu pēc rekonstrukcijas ir izdevies daudz ko nomainīt vai salabot. Tualetēs ir nomainītas flīzes, bet tualešu ir acīmredzami par maz, starpbrīžos dāmām jāstāv garās rindās. Kanalizācijas sistēma vēl aizvien smird, jo rekonstrukcijas laikā tā netika nomainīta. Nepareizi ir risināti daudzi skatuves aprīkojuma jautājumi.Kāda jēga bija veikt teātra rekonstrukciju, ja netika izbūvēts neviens jauns spēles laukums, jautā Rubenis. Jaunā zāle tika izveidota izbūvētajā noliktavas telpā, kurā nav ventilācijas. Aktieru zāle atrodas pagraba telpās - kādreizējā ogļu noliktavā, turklāt teātra rekonstrukcijas laikā 2004.gadā tika pacelta šīs zāles grīda, samazinot zāles augstumu. Tajā ir grūti spēlēt aktieriem un ilgstoši atrasties skatītājiem, ventilācijas sistēma "visā teātrī ir traģiska" - tā gaudo, kad darbojas. Teātrim nav dekorāciju noliktavas, tās ir jāīrē un dekorācijas jāpārvadā, kas rada papildu izdevumus.Teātra direktors ir vērsies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, pie Saeimas, pie Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas un Privatizācijas aģentūras ar lūgumu atļaut teātrim blakus esošajā teritorijā Kronvalda bulvārī 2b īstenot Mazās skatītāju zāles projektu. Cīņa notiek jau trešo gadu. Ja nekustamais īpašums tiktu privatizēts, tad teātrim nekad nebūtu iespējas paplašināties un tikt pie normālas, mūsdienu vajadzībām atbilstošas Mazās skatītāju zāles, kuru varētu izmantot arī izrāžu mēģinājumiem.Iepriekšējā Privatizācijas aģentūra teātri esot vienkārši piesmējusi, nododot tenisa kortus privatizācijai. Ja sākumā par šo objektu tika prasīti 1,5 miljoni latu, tagad cenu samazināja līdz 150 000 latu. Teātris kā komercsabiedrība varētu paņemt kredītu un privatizēt tenisa kortus, bet pirmpirkuma tiesības ir nomniekiem, kuriem īres tiesības ir piešķirtas līdz 2021.gadam. Tenisu te jau sen neviens nespēlē, neizmantotā teritorija aizaug, apgalvo Rubenis.Visu interviju ar Rubeni lasiet aģentūras LETA mājaslapas sadaļā "Intervijas".
Rubenis: Nacionālajam teātrim ir nepieciešama Mazā zāle
Nacionālajam teātrim ir nepieciešamā Mazā zāle ar 300 vietām, kur varētu notikt arī mēģinājumi, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Vienīgā vieta, kur to varētu uzbūvēt, ir tenisa korti Kronvalda bulvārī 2b, kurus Privatizācijas aģentūra cenšas nodot privatizācijai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.