Ja uzskata, ka brāļu draudzes kustība Vidzemē "slēpa sevī svarīgus sabiedrisku un tautisku centienu dīgļus, kas savā briedumā radīja latviešu tautu un Latvijas valsti", tad Valmiermuiža ir šo asnu šūpulis.
Valmiermuižas saimniece, ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte, kuras "sirds dega padarīt Latviju svētlaimīgu", 1737. gadā iegādājās un uzdāvināja baznīcai Valmiermuižas diakonātam iecerēto vietu. Diakonāta telpās un pēc tam īpaši šim mērķim celtās ēkās Jērakalnā izveidoja skolotāju semināru gaišākajiem latviešu zemniekiem.
Iedvesmojoties no brāļu draudzes sludinātajām vērtībām un pirmajiem latviešu zemnieku rakstītajiem pašportretiem, radīta klausāmpastaiga Gaismas lauks. Tā simbolizē lauku, kurā modinātās izglītības un pašapziņas sēklas, gadsimtiem ritot, izaug gaismas ražā un valstsgribā, kas padara iespējamu neatkarīgu Latviju.
Idejas līdzautors, režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs saka: "Atsaucoties uz Dr. hist. Gundara Ceipes citātu: "No zemes cilvēka viņš kļūst par Debesu, jeb Dieva cilvēku," žurnālā Rīgas Laiks, es vēlos izveidot savdabīgu gaismas ražas lauku. Lai raisītu apmeklētājā estētisku piedzīvojumu, kas pasvītrotu instalācijas vēstījumu, gaismas lauka skalu stiebri veidoti balti. Paralēli fiziskajai instalācijai darbosies gaismu partitūra un audio vēstījums."
Pastaigas laikā, aktieru Ivo Martinsona un Māras Mennikas ierunātus, viesi dzirdēs Skangaļu Jēkaba, Miķeļa Pētersona, Ķīša Pētera un Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes dzīvesstāstus, kas aizgūti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Unitātes arhīva Hernhūtē krājuma.
Idejas līdzautori – režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, LNB vadošā pētniece Beata Paškevica un Valmiermuižas kultūras biedrība. Īstenošanu atbalsta Valmiermuižas alus darītava, Valmieras teātris un Valmieras novads, kā arī Valsts pētījumu programmas Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai projekts Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme starp pētniecību un sabiedrību (VPP-IZM-2018/1-0022).