Muzeju un izstāžu zāļu scenārijs ir paredzams – mākslas darbi, nosaukumi, autora CV ar gadskaitļiem. Bet gleznas, zīmējumi, grafika, keramika, gobelēns ir mākslinieka stāsts, viņa emocijas, pasaules skatījums. "Cilvēkiem interesē personības," saka Mūzikas un mākslas atbalsta fonda (MMAF) valdes locekle un producente Laila Baumane. Viena no fonda misijām ir izglītot skatītāju, aicinot muzejos un izstāžu zālēs par māksliniekiem uzzināt kaut ko vairāk viencēlienu izrādēs. Pirmā bija par preses karalieni Emīliju Benjamiņu. Tai sekoja izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku Pauļuks. Rāmji, kas tika izrādīta izstāžu zālē Arsenāls. "Kasparu Znotiņu redzēju Pauļuka lomā," atceras L. Baumane. «Pēc tam jau nāca komanda, kas stāstīja, ka tapusi izrāde Parīze–Rīga–Parīze par izcilo mākslinieku pāri Elvīru un Rūdolfu Piņņiem, kas vienu reizi tikusi izrādīta. To sadarbībā ar Māru Ķimeli atjaunojām. Vēl pēc tam aktieris Varis Piņķis nāca ar ideju režisēt izrādi par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu. Tā notikumi radīja nākamo izrādi. Šīgada sākumā tapa iestudējums par gleznotāju Ugu Skulmi." L. Baumane zina un pazīst muzeju vidi, jo mācījusies Mākslas akadēmijā mākslas vēsturi un teoriju. "Katras izrādes veidošanā piedalās cita komanda, tā sanāk dažādi rokraksti un top citādi stāsti par māksliniekiem."
Atzīmējot Jaņa Rozentāla jubilejas gadu, uz sadarbību tika aicināts dramaturgs Ivo Briedis, un tapa viencēliens No Rozentāla, kas pirmizrādi piedzīvoja 6. septembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – Jaņa Rozentāla 150. jubilejas izstādes vidē. I. Briedis uzsver, ka galvenais bija atrast veidu, kā pastāstīt par mākslinieku. Viņa darbus skatītāji varēs aplūkot izstādē pirms un pēc izrādes. "Izrādē ir divi personāži – Viņš un Viņa. It kā Rozentāla kundze Elija Forsele, bet jādomā plašāk – tā ir gleznotāja mīlestība, māksla, arī piederība Latvijai. Nacionālā tēma Rozentālam bija ļoti svarīga, viņš visu mūžu gribēja panākt, lai dzimst latviešu nacionālā māksla," stāsta Ivo Briedis. "Es neesmu izgudrojis tekstus, bet izmantoju vēstules. Tās ir saglabājušās muzejos, publicētas grāmatā. Tā ir Rozentāla sarakste – romantika un strīdi – ar sievu Eliju, kā arī lietišķā sarakste."
Dramaturģe, iestudējuma režisore Paula Pļavniece un abi lomu atveidotāji – Valmieras teātra aktrise Rūta Dišlere un aktieris un režisors Jānis Znotiņš – kaut ko nedaudz iestudējumā pielikuši arī no sevis, no mūsu laika. "Pozīcija nemainās, jo tās pašas problēmas, kas bija Rozentālam kā māksliniekam un arī kā latvietim, ir arī šodienas māksliniekiem," saka I. Briedis. Viņš izrādi nesauc par mākslas vēstures lekciju. "Janis Rozentāls uzrunā sabiedrību. Tie paši vārdi ar motivāciju iekustināt latviešus ir vajadzīgi arī šodien," uzskata dramaturgs.
Scenogrāfiju un kostīmus izrādei No Rozentāla veidojusi Liene Pavlovska. Skanēs Rozentāla un viņa Elijas iemīļotās dziesmas, notiks arī fotografēšanās ar skatītājiem.