"Ārsta uzgaidāmajā telpā satiekas četras sievietes: darbaholiķe tiesnese, enerģijas pārpilna māte, viņas klusējošā meita un mūžīgi aizņemta studente. Šķiet, ka viņām nav nekā kopīga. Bet patiesība ir tāda, ka šajā pasaulē mēs visi esam saistīti vienotā mozaīkā. Ja kādas mozaīkas daļas iztrūkst, viss sabrūk kā smilšu pils," tā īsumā pieteikts bulgāru dramaturģes Janas Dobrevas lugas Smilšu cilvēciņi saturs. It kā pazīstama situācija – nejauši satikušos sieviešu sarunas.
"Nemaz jau nav tik vienkārši," saka aktrise Akvelīna Līvmane, bet izrādes intrigu neatklāj. Piemēram, gribētos zināt, pie kāda ārsta kabineta durvīm izrādes varones satiekas. "Izrādes sākumā sievietes paņem kārtas numuriņus... Tas ir noslēpums – pie kura ārsta kabineta durvīm viņas gaida. Katra ir atnākusi ar savu sāpi, noslēpumu, saviem prāta meliem," iestudējuma aizkulises mazliet paver aktrise, piebilstot, ka ne jau vienmēr visu var atrisināt ārsts.
Akvelīna Līvmane Smilšu cilvēciņos ir māte. "Ieraugot šīs sievietes, skatītāji brīnīsies – kāpēc viņas tā izskatās! Par manu varoni pirmais iespaids – viņa ir koša un krāšņa. To uzreiz var redzēt pēc kostīmiem, un daudz ko nosaka arī izrādes forma," stāsta aktrise. Taču pirmais iespaids var būt arī maldinošs. "Izrādes laikā palēnām atklājas tas, kāpēc māte ir ieradusies kopā ar meitu. Viņa sākumā gan citām sievietēm saka, ka te esot tikai meitas dēļ. Bet izrādās, ka viņas pašas dzīve ir pēkšņi sabrukusi, zudis pamats zem kājām. No situācijas būtu kaut kā jāizkuļas, bet... meita traucē, jo uzmana, lai māte neizdara kaut ko neadekvātu," stāsta Akvelīna Līvmane.
Izrādi Smilšu cilvēciņi Dailes teātra Kamerzālē, kur pirmizrāde gaidāma 30. janvārī, iestudē režisors Mihails Gruzdovs. "Viņš vienmēr saka: "Mieru, mieru, visu izdarīsim." Viņš ļoti smalki mūs vada. Viņš var arī atzīt, ka kļūdās. Līdz pēdējam brīdim tiek likti akcenti, precizējumi. Man ļoti patīk ar viņu strādāt," saka Akvelīna Līvmane. Mihails Gruzdovs iestudējumā ir ne tikai režisors, bet arī plastiskā zīmējuma autors.
Smilšu cilvēciņos uz skatuves ir tikai sievietes – vēl Ieva Florence, Vita Vārpiņa un Anete Krasovska. Un publikā – atkal tikai sievietes? "Bet kāpēc sievietes satikušās šajā situācijā? Tāpēc, ka vienai nav vīrieša, otrai – bijis un vairs nav... Arī vīriešiem pēc izrādes būs, par ko domāt," skaidro Akvelīna Līvmane. "Katrs skatītājs varēs atrast kaut ko no sevis, jo sievietes ir tik dažādas, atšķiras vecums, problēmas... Mums reiz bija izrāde Prāta meli. Nu, lūk, šie vārdi attiektos, piemēram, uz manu varoni. Mēs visas pinamies ap vienu un to pašu – mīlestību, vilšanos, dzīvi, emocijām, vīriešiem, vecākiem..."