"Parasti mēs runājam par arhitektūru kā par noteiktām ēkām, taču visa pamatā ir pilsētplānošana, kas nosaka to, kā mēs dzīvosim tālāk. Pilsētplānotājiem pat zināmā mērā ir pravieša loma – izdomāt nākotni, pa kuras takām mēs turpmāk skraidīsim," sarunā ar laikrakstu Diena saka Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone.
Metrostacija
Rīgas satiksme un transports šajā izstādē aplūkots četrās grupās. Pirmā no tām veltīta virszemei – dzelzceļam, tramvajam, trolejbusiem un autobusiem. Te var redzēt ne tikai to, kā XX gadsimta 20. gados izskatījies galveno satiksmes ceļu tīkls, bet arī uzzināt vairākus interesantus un maz zināmus faktus. "Otrā pasaules kara laikā, kad samazinājās degvielas piegāde autobusiem, tos darbināja arī ar malkas gāzģeneratoriem – ar 1 kg malkas varēja nobraukt 1 km," raksta izstādes kurators arhitekts Jānis Lejnieks.
Otrā grupa pievēršas pazemei – tuneļiem, pārejām un metrolīnijām, kas netika realizētas, tomēr nodarbināja plānotāju prātus vairākas desmitgades un bija viens no PSRS politikas objektiem. Šajā izstādē var tuvāk iepazīties ar arhitekta Viktora Gricovska vadībā izstrādāto ātrgaitas tramvaja Vecrīgā projektu, kas tapis XX gadsimta 60. gados, ar arhitektu Andra Purviņa, Māra Gundara un mākslinieces Daces Lielās radīto metrostacijas Centrs interjera konkursa projektu, kas tapis XX gadsimta 80. gados, un vairākiem citiem materiāliem.
Trešās grupas uzmanības centrā ir ūdensceļu satiksme, kas XX gadsimtā bijusi ļoti aktīva, kas šķiet neticami no mūsdienu Rīgas skatu punkta – lielā daudzumā tika pārvadātas kravas un pasažieri. Te eksponēts pat 1936. gada pilsētas tvaikoņu satiksmes saraksts. Kurators Jānis Lejnieks piesauc vienu ļoti iespaidīgu faktu: "XX gadsimta 70. gados pasažieru pārvadājumi pārsniedza vienu miljonu."
Savukārt ceturtā grupa veltīta gaisa satiksmei un transportam, kas koncentrējās lidostās Spilvē un Rumbulā, bet mūsdienās – starptautiskajā lidostā Rīga, kuras attīstība saistīta ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas ievadu lidostā.
Septiņas izstādes
Jāatzīmē, ka iepriekš šajā izstāžu ciklā tikušas sarīkotas divas ekspozīcijas – Rīga. Pamatplāns (2015) atklāja Rīgas jaunizbūves biroja (1923–1940) ambiciozo Lielrīgas projektu pusotram miljonam iedzīvotāju un Zilās Rīgas zaļie ķīļi (2016) parādīja ūdens akvatoriju un zaļo teritoriju potenciālu un plānotāju centienus nodrošināt katram pilsētniekam veselīgu vidi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone atklāj, ka izstāžu ciklā Rīga, kuras nav. Kartes un plāni plānotas septiņas ekspozīcijas. "Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir daudz unikālu materiālu, no kuriem daļa iegūta no Rīgas pilsētas būvvaldes, kurus mēs vēlamies parādīt sava muzeja apmeklētājiem," piebilst muzeja vadītāja.
Aktuālajai informācijai par Latvijas Arhitektūras muzeja izstādēm var sekot līdzi interneta vietnē www.archmuseum.lv.