Savukārt 5.septembrī uz Betanovusa klāja viņš prezentēs radošo darbnīcu kopā ar amerikāni Pīteru Burru (Peter Burr).Radošās darbnīcas „MEDIJS-DIOŽU SIENA” ideja saistīta ar programmu „Pixeles out”, kuru Kostja Mitenevs veidos sadarbībā ar mākslinieci/ kuratori Annu Kolosovu. Šīs darbnīcas ietvaros Kostja Mitenevs vēlas „ievilkt” auditoriju digitālās montāžas plūsmā. Lai to veiktu, stratēģiski tiek izvēlēta metafora: pixel-bioloģiskais režģis. Pateicoties šai stratēģijai katram skatītājam auditorijā tiks dota iespēja sajust kā viņā pašā vārās ciparu filma. Mākslinieka ciparu „es” ir simbolisks, kas izriet no pikseļu bioloģijas dabas: „Radošās darbnīcas ietvaros runāšu par filmas „pikseļu” bioloģiju. Tā ir filmēšanas un montāžas „dialoga” forma. Mans kino formāts – digitālais TV.”Kostja Mitenevs pēc izglītības ir režisors, kurš, laikam ritot, ir sācis darboties video mākslas jomā. „Savu darbību kā jaunais režisors aizsāku pagrīdes kustībā „Paralēlais Kino” (Параллельное кино) Sanktpēterburā, 80.gados. Filmēju uz 16 mm lentes kopā ar Žeņu Kondrjatevu (Женей Кондратьевым) un Jevgēņiju Jufitu (Евгением Юфитом). Man bija vienalga, ko filmēt, ka tikai filma būtu par Jauno Cilvēku. Es pats arī biju jaunais cilvēks. Lieta tāda, ka Jaunais Cilvēks dara visu pats no nulles. Tai skaitā arī video.” Mākslinieks darbojas arī citās video mākslas sfērās, raksturojot savas daiļrades attīstības secību: „kino – analogu video – web-art – ciparu video/ attēls/ TV.”Viņa darbos galvenā loma tiek atvēlēta Jaunā Cilvēka tēlam, kas nav tikai vienkāršs tēls, bet arī varonis, ietverot arī vadošo tēmu. Lai gan galvenais tēls ir Jaunais Cilvēks un šķietami pēc jēdziena ietver stāstu par to, kas notiks, Kostja Mitenevs, iezīmīgi postmodernisma tendencēm, akcentē laiku ar lozungu „Šeit un tagad”; kā viņš pats atzīst: „Pagātni nevēlos. Nākotni nezinu,” un nākotne ar mākslinieka darbiem sasaucās pēc noteiktas formulas „tagadne + netālu no 1 min” (Now +near 1 min).Pretstatā mākslas vēsturnieku un kritiķu kanonizētajai klasifikācijai, dalot mākslu vadoties pēc ģeogrāfiskajām robežām – austrumi un rietumi, K. Mitenevs, mākslas iedalījumu it kā netīši aizguvis no fiolosofijas arēnas, saka: „Šodien es labi redzu ziemeļu un dienvidu un slikti saprotu austrumu - rietumu mākslu. Krievu māksla ir ziemeļu māksla, kura vēlas kļūt par dienvidu mākslu.”Lai gan jebkurš mākslinieks, kurš rada mākslas darbu, ir pārliecināts par tā dzīvotspēju, mākslinieks domā, ka „video māksla ir sen mirusi. Tā bija kaut kur pagājušā gadsimta 70., 80.gados. Šodien „es” atrodas ciparu ērā un visi tā attēli vārās šajā tajā.”Neskatoties uz to, ka Kostja Minetevs video mākslai pieraksta jau miršanas datumu un liek aizdomāties par tās iespējamo agoniju Latvijā, radošā darbnīca būs, kuru viņš prezentēs kopā ar Peter Burr no ASV 5.septembrī uz Betanovusa klāja.
Kostja Mitenevs: Video māksla ir mirusi
Katru gadu starptautiskā video un laikmetīgās mākslas festivāla „Ūdensgabali” ietvaros norisinās arīdzan radošās darbnīcas, kuras uzsāk darbību jau ārpus festivāla darbības. Šogad festivāla prelūdija ieskanējās jau 31.augustā darbnīcā „MEDIJS-DIOŽU SIENA”, kuru vadīja arī Kostja Mitenevs (Kostya Mitenev) no Krievijas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.