Kultūras kanonam ir īpaša loma nacionālo vērtību apzināšanā un sabiedrības saliedēšanā

Darba grupa apkopoja iesaistīto valsts institūciju un nozares ekspertu priekšlikumus par kultūras kanona plašāku izmantojumu ne tikai kultūras un izglītības, bet arī sabiedrības saliedētības jomā.Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende vērtē, ka "Kultūras kanona idejas aktualizēšana vispirmām kārtām dos ieguvumu pašiem latviešiem, apzinoties savas svarīgākās nacionālās vērtības. Tikai tad, ja mēs cienām paši sevi un savu valsti, varam runāt par integrāciju. Kultūras kanons ir to Latvijas vērtību minimums, kas ir jāzina ikvienam šīs valsts cilvēkam un kam būtu jākalpo par sabiedrību vienojošu elementu."Kultūras kanonā ir iekļautas vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām ikviens Latvijā dzīvojošais var lepoties un kurām vajadzētu veidot jebkura cilvēka kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu. Tādēļ svarīgi ir runāt par Kultūras kanonu un tā nozīmi arī sabiedrības saliedēšanā, diasporas atbalsta un Latvijas tēla veidošanā.Lai vispusīgi novērtētu Kultūras kanona potenciālu, KM darba grupas ietvaros notikušas vairākas diskusijas, kurās tika izteikti daudzveidīgi priekšlikumi Kultūras kanona papildināšanai un praktiskajam pielietojumam, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi. 2012. gada novembrī KM izveidotās starpinstitucionālās darba grupas sastāvā tika iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM), Valsts izglītības un satura centra, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā kino centra pārstāvji. Darba grupas un pieaicināto profesionālo ekspertu vidū notika domu apmaiņa par  veicamajiem uzdevumiem kanona papildināšanai, tostarp par esošā  Kultūras kanona papildināšanu ar jaunām sadaļām – zinātni, vēsturi un dabu. Viens no priekšlikumiem - sadarbībā ar IZM un VARAM izstrādāt Kultūras kanona versijas dažādām mērķgrupām, tosarp bērniem, jauniešiem, nepilsoņiem, imigrantiem un ārvalstu tūristiem. Vēl darba grupa ieteica sadarbībā ar IZM  izstrādāt papildinošu izziņas vai mācību materiālu vispārizglītojošām skolām, profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestādēm, augstskolām, kā arī valsts un pašvaldību  bibliotēkām un muzejiem. Daudzo priekšlikumu vidū bija arī ieteikums palielināt Latvijas sabiedrības izpratni par Kultūras kanona nozīmi. Darba grupa par vērtīgu uzskata Latvijas Institūta iniciatīvu apkopot nozīmīgākās mazākumtautību  kultūras,  mākslas  un zinātnes personālijas, kuras ir dzimušas un augušas Latvijā un devušas savu pienesumu Latvijas kultūrai. Tāpat eksperti izteica priekšlikumus par kanona popularizēšanu, tostarp par esošās mājas lapas pilnveidošanu un dažādu informatīvu materiālu veidošanu.Pirms priekšlikumu iesniegšanas Saeimā ar tiem tiks iepazīstinātas visu iesaistīto institūciju  un Kultūras Alianses pārstāvji. Par prioritārajiem pasākumiem Kultūras kanona papildināšanai 2013. gadā un finansējumu šo pasākumu īstenošanai tiks lemts pēc tam, kad Saeimas Saliedētības komisija būs izvērtējusi iesniegtos darba grupas priekšlikumus.Latvijas kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus. Kultūras kanons tika izveidots 2008. gadā, kā paraugu izvēloties Dānijas Kultūras kanona modeli. Tolaik bija izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs: arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Ekspertu komisijām tika dots uzdevums atlasīt savā nozarē desmit divpadsmit izcilākās vērtības. Kultūras kanonā ir iekļautas 99 kultūras vērtības, ar kurām var iepazīties mājas lapā: www.kulturaskanons.lv, kas pieejama latviešu, krievu un angļu valodās.