Vislielākā reflektantu interese bija par studijām bakalaura programmas apakšprogrammās Starpkultūru sakari starp Latviju, Franciju, Beļģiju, Kultūras teorija un menedžments un Audiovizuālā un skatuves māksla un producēšana, kas ir viena no divām jaunajām specializācijām LKA bakalaura programmā.
"Tas ir tirgus diktāts, kā arī nepieciešamība - nevar tikai "ražot" aktierus un režisorus, ja nav neviena, kurš sakārto šo jomu un rūpējas, lai kvalitatīvs radošas darbības produkts nonāktu līdz skatītājiem un klausītājiem," par apakšprogrammu Audiovizuālā un skatuves māksla un producēšana teic LKA rektore Rūta Muktupāvela. Arī par otras jaunās specializācijas Drāmas un teksta studijas parādīšanos bakalaura studiju programmā Mākslas viņa norāda, ka tas ir likumsakarīgi, ka tagad tieši akadēmijā varēs apgūt mūsdienīgas teksta pētniecības un interpretācijas metodes.
Jaunās nianses
"Katru reizi mēs veicam nelielas izmaiņas, bet pamats paliek tāds pats," uzsver Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja Inga Pērkone-Redoviča. Šogad studenti absolvēja Audiovizuālās un skatuves mākslas teoriju, kurā uzsvars tika likts uz pētniecību, bet daudzi no viņiem tagad strādā teātros un filmu uzņemšanas laukumos. Katedras vadītāja atklāj, ka šoreiz viņi ir pievērsušies producēšanas jomai un studentiem ir paredzēta praktiska darbošanās gan audiovizuālajā, gan skatuves mākslā - it īpaši laikmetīgajā dejā, kur ir ļoti izteikts administratoru un producentu trūkums. "Mēs mēģināsim šo kursu likt kopā ar topošajiem aktieriem un režisoriem, lai viņi skatās, kā top izrādes," atklāj I. Pērkone-Redoviča. Atceroties iestājpārbaudījumus, viņa akcentē, ka nākamo studentu zināšanu līmenis ir izlīdzsvarots un viņu prezentētajos projektos bijis daudz interesanta.
"Tā ir transformēta līdzšinējā apakšprogramma Teātra, kino un TV dramaturģija, ko vadīja dramaturgs un režisors Lauris Gundars. Saglabājot radošo ievirzi, mērķis ir paplašinājies, orientējot studentus gan uz jaunu tekstu radīšanu, gan jau esošu tekstu kritisku analīzi un interpretāciju, arī rediģēšanu un tulkošanu," paskaidro specializācijas Drāmas un teksta studijas vadītāja, mākslas zinātņu doktore, teātra kritiķe un pētniece Līga Ulberte. Uz desmit šīs apakšprogrammas budžeta vietām pretendēja 28 cilvēki. "Konkurence bija pietiekami liela," viņa novērtē. Apakšprogrammas vadītāja atzīmē, ka vairākiem reflektantiem, kuri stājās uz konkrēto specializāciju, ir iepriekšēja pieredze rakstīšanā, tulkošanā vai studēšanā citās augstskolās. "Iespējams, ka viņi līdz šim nav atraduši vietu, kur nodarboties ar to, kas viņus patiešām interesē," uzskata L. Ulberte.
Par spīti krīzei
Latvijas Kultūras akadēmija šogad piedāvāja studēt arī bakalaura studiju programmas Mākslas apakšprogrammās Kultūras teorija un menedžments un Starpkultūru sakari trīs virzienos. Kopumā uz 70 bakalaura programmas budžeta vietām augstskola saņēma 298 pieteikumus. "Ir jūtams, ka mēs atrodamies demogrāfiskās bedres dziļākajā punktā, taču mums ir izdevies piepildīt visas budžeta vietas un daudzi ir gatavi studēt par maksu. Tas nozīmē, ka mēs esam uz pareizā ceļa," uzskata rektore R. Muktupāvela. Runājot par nākotni, viņa piebilst, ka pat apzinoties, ka gaida sarežģīts programmu licencēšanas process, tiek domāts par jaunām specializācijām un pāreju uz studiju modeli 3+2 (3 gadi bakalaura, 2 gadi maģistra studijas). "Mūsdienās neviens vairs nevar atļauties stāvēt uz vietas," secina rektore.
Tie, kuri vēlas paspēt uz šī studiju gada vilcienu, līdz 27. augustam LKA galvenajā ēkā Ludzas ielā 24 var pieteikties maksas studijām bakalaura programmas apakšprogrammās Drāmas un teksta studijas un Starpkultūru sakari starp Latviju un Vāciju (bez vācu valodas priekšzināšanām), kā arī visās maģistra studiju programmas apakšprogrammās: Kultūras un starpkultūru studijas, Kultūras menedžments un radošās industrijas, Muzeju un kultūras mantojuma studijas, Teātra māksla un Audiovizuālā māksla: filmu režija un producēšana.
Vairāk informācijas par studiju iespējām LKA var meklēt www.lka.edu.lv