Par apmeklētāko nedēļas nogales pasākumu kļuva gada atklāšanas diena Marseļā 12. janvārī. Tiek lēsts, ka ap plkst.23 vakarā pilsētā vienkopus pulcējās apmēram 450 tūkstoši cilvēku, un tas ir vislielākā šāda veida kopīga tautas sanākšana kopš 1989. gada. Klāt bija arī augsta ranga politiķi, tostarp, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo. Kopīgā svētku svinēšana sākās ar visu klātesošo akciju - skaņas sienu jeb „lielo troksni”, kas ieskandināja kultūras gada sākumu. To veidoja kuģu taures, sirēnas un baznīcu zvani, ikviens piedalījās akcijā dziedot, izmantojot kādus atraktīvus mūzikas instrumentus, svilpes, bungas utt. Pilsēta ielas kļuva par deju zāli, tās piepildīja koncerti, akrobātu priekšnesumi, gaismas parāde un daudzas lielākas un mazākas uguņošanas.
Līdz vēlai naktij Marseļā valdīja pozitīva dienvidnieciska temperamenta piesātināta gaisotne, kas bija pārņēmusi visu pilsētu - no ostas dokiem ar DJ un videomākslinieku performancēm ielās, kur pārvietojās studentu iekustināti uz smagajiem auto izvietoti scenogrāfiski laika rata elementi, līdz pagalmiem ar Mireijas Matjē līdzinieču koncertu un kaislīgi smeldzīgiem čigānu dziedājumiem.
Oficiālā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas atklāšanas ceremonija notika topošajā Eiropas un Vidusjūras civilizāciju muzejā. Šis muzejs, kas atrodas vēsturiskajā ostas rajonā un tiks atvērts gada vidū. Šajā nedēļas nogalē varēja ielūkoties pagaidām vēl tukšajās, taču arhitektoniski iespaidīgajās muzejā telpās.
Šo Vidusjūras reģionu, kurā kopumā dzīvo 1,8 miljoni iedzīvotāji atklāšanas programmas ietvaros pārlidoja Francijas gaisa spēku lidmašīnas, rādot īpaši šim notikumam iestudētu gaisa šovu Francijas karoga krāsās. Arlā aizsākās apslēpto dārgumu meklēšana visā Marseļā-Provansā. Vidusjūras reģiona vēsturei veltītajā izstādē ostas angārā J1 izvietota multimediāla izstāde, kurā par dažādām vietām Vidusjūras krastos tiek būvēti tilti no pagātnes uz šodienu, no vēsturiskiem faktiem un personībām uz šodienas cilvēkiem un konkrēto vietu aktuālām problēmām. Vizuāli iespaidīgs ir izstādes risinājums vecajos dokos, no konteineriem veidota scenogrāfija, reāli mākslas darbi un multimediāli stāsti. Vienīgi izstādes apmeklētājiem jārēķinās, ka zināmas priekšrocības ir tiem, kas pārvalda franču valodu un tādējādi var klausīties stāstus, lasīt anotācijas, pārējiem jāiztiek ar vizuāliem iespaidiem.
Tāpat viens no centrālajiem atklāšanas notikumiem kļuva ambicioza laikmetīgās mākslas izstāde, kurā piedalās 39 mākslinieki. Atklāšanas nedēļas nogalei noslēdza pasaulē pazīstamās francu pirotehniķu kompānijas Grouppe F gaismas šovs Arlā.
2013. gada programmu Marseļa sadalījusi trijos posmos, vēloties parādīt reģiona atvērtību pasaulei, īpašo saikni ar dabu un daudzveidīgo kultūru kopā sadzīvošanas mākslu. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls ir Marseļas iespēja ilgtermiņā uzlabot pilsētas tēlu, pauž Marseļas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2013 mākslinieciskais vadītājs Ulrihs Fukss.
Marseļas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu veidos 900 notikumi, kuru kopējās izmaksas tiek lēstas 90 miljoni eiro, papildus tam veikti ievērojami ieguldījumi infrastruktūrā.
Otra Eiropas kultūras galvaspilsēta šogad ir Košice Slovākijā, kas savu kultūras galvaspilsētas gada programmu sāks 19. un 20. janvārī. Savukārt nākamgad par Eiropas kultūras galvaspilsētu līdztekus Zviedrijas pilsētai Ūmeo kļūs Rīga.