Man šķiet, ka vienu tādu cilvēku es pazīstu. Viņš ir vidēja auguma, ar ūsiņām un bārdiņu, viņš ir ļoti līdzīgs galantam musketierim, nenogurdināmam piedzīvojumu meklētājam. Viņa profesija ir rakstīt par grāmatām, viņš vada lielāko un vecāko grāmatas analizējošo laikrakstu Krievijā — Knižnoje obozrenije. Bet ar to vien viņam, acīmredzot, ir par maz.
Piemēram, nesen viņš aizrāvās ar dīdžejošanu un Maskavas klubos spēlēja dažādu džezam tuvu mūziku. Pēc tam viņš nosprieda, ka visi šie klubi nav gluži tādi, kādus viņš vēlētos. Un izdomāja savu klubu, kuru kopā ar dažiem draugiem arī atvēra. Tā nosaukums ir Artefaq. Tas ir gan klubs, gan galerija, gan restorāns ar visai labu virtuvi pašā Maskavas centrā.
Pēc tam viņš nolēma, ka labām grāmatām nepieciešams savs festivāls, kurā grāmatas varētu ne tikai paņemt rokās un pašķirstīt, bet arī sajust kontekstā. Grāmatu festivāls Krievijas galvaspilsētā notiek jau otro gadu un maz līdzinās pierastajiem grāmatu gadatirgiem ar daudzajiem stendiem un starp tiem iejukušām konferenču zālēm, kurās rakstnieki kaut ko runā mikrofonos. Nu, šeit arī viņi runā… Bet runā, sēdēdami lielās teltīs, kas ierīkotas Centrālā mākslinieku nama milzīgajā pagalmā tieši zem klajas debess. Turpat atrodas skatuve, uz kuras laiku pa laikam uzstājas grupas (piemēram, 2006.gadā spēlēja lieliskā vācu komanda Stereo Total). Vai tieši uz skatuves svinīgi gatavo plovu 200 cilvēkiem, jo paralēli notiek grāmatas par uzbeku virtuvi prezentācija. Visos stūros izmētāti milzīgi, krāsaini maisi, uz tiem var pavāļāties un paskatīties debesīs.
Īpaši uz festivāla laiku dažādās vietās ir izkārti guļamtīkli un šūpoles. Tas nozīmē, ka šurp mierīgi var nākt uz visu dienu, it sevišķi jaukā laikā. Paklausīties rakstniekus, pagulšņāt šūpuļtīklā, pagaršot plovu, pievakarē paklausīties koncertu. Tāpēc, ka grāmatas nav tikai priekšmeti cietos vai mīkstos vākos. Tās ir kultūras un nozīmju lauki, kas krustojas ar citiem kultūras laukiem, kuri visi kopā veido mūsu dzīves izjūtu šodien, tagad, šajā laikmetā.
Paralēli festivāliem un klubiem tieši šis cilvēks sāka Krievijā propagandēt poētisko video kā jaunu dzejnieka, viņa tekstu un auditorijas kontakta veidu. Viņš sev pazīstamajiem dzejniekiem un videomāksliniekiem izdalīja poētiskā video krājumus, kuros bija arī gana daudz klipu no Latvijas, un nebeidza vien viņus pierunāt. Un videomākslinieki galu galā sadraudzējās ar māksliniekiem un sāka uzņemt klipus, kuru pamatā bija dzejoļi. Un rezultātā šis cilvēks savāca veselu jaunākā poētiskā video kolekciju, kuru demonstrē dažādās Krievijas un citu valstu pilsētās.
Un, lūk, šis cilvēks, kuru sauc Aleksandrs Gavrilovs, kopā ar krietnu pulku citu interesantu dzejnieku, kritiķu un prozaiķu ir ieradies Rīgā uz Krievu grāmatu festivālu, kas norisinās Baltijas grāmatu svētku ietvaros. Un, ja reiz tā, mēs viņam piedāvājām parādīt un komentēt viņa poētisko video kolekciju sestdien plkst.17 Orbītas Elektrocehā Andrejsalā. Kopīgajā programmā informācijas ar šo pasākumu nav. Ideja radās spontāni. Tāpēc es arī rakstu šo tekstu. Nākamajā dienā šeit notiks lasījumi, par tiem jau programmā viss ir pateikts…