Kas ir Pārmija?
Pārmija ir laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērija, un tās nosaukums ir cēlies no dzelzceļā lietotā termina "pārmija", kas definē virziena kustības maiņu. Tas ir mirklis jeb epizode, kas ietekmē tālāko attīstības scenāriju un salīdzinājumā ar kopējo ceļu ir bijusi ļoti nozīmīga epizode.
Mūsu Pārmija savienos svaigu kultūras pieredzi alkstošu skatītāju ar laikmetīgo teātri, mūziku, deju un mākslu. Reizi mēnesī tiks uzburta vienas dienas festivāla sajūta, piedāvājot noskatīties divus augstvērtīgus skatuves darbus, no kuriem katrs tiks izrādīts divas reizes. Savukārt to starplaikā skatītāji varēs piedalīties sarunā ar iestudējumu radošajām komandām. To vadīs dzejnieks Henriks Eliass Zēgners.
Kā radās šāda projekta ideja?
Lai rastos kaut kas jauns, ir jābūt nosacītai problēmai vai neapmierinātībai ar pašreizējo situāciju. Jau daudzus gadus manas ģimenes tradīcija ir Valmieras vasaras teātra festivāls, kurā katra izrāde ir kā atspirdzinošs gaisa malks. Tieši šogad uzdevu sev jautājumu – kas notiek ar iestudējumiem, kuri tiek radīti speciāli festivāliem vai top kā atsevišķi notikumi. Sarunās ar to rīkotājiem un veidotājiem atklājās, ka ir daudz radošu ieceru un jau radīta kultūras satura, bet pietrūkst producēšanas drosmes un telpu, kurās tās var realizēt vai atkārtot. Tieši šī problēma raisīja interesi dziļāk pētīt situāciju un nonākt līdz jaunajai kultūrvietai Hanzas perons, kas ir izcili piemērota un, kā izrādījās, mūsdienu skatuves mākslas profesionāļiem ļoti interesanta un iedvesmojoša telpa.
Kā notiek programmas veidošana?
Programmas veidošana top roku rokā ar nozares profesionāļiem – gan producentiem, gan radošajām komandām. Priecājos par sadarbību ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un tā rīkotā festivāla Homo Novus komandu, kas ir kļuvusi par Pārmijas starptautiskās programmas partneri, kā arī par trupu Kvadrifrons, kas man personīgi ir pēdējo gadu lielākais atklājums Latvijas teātrī.
Ceram, ka Pārmija ir radusies īstajā brīdī, jo šis ir laiks, kad Latvijas teātra vide mainās. Rodas vairākas neatkarīgas apvienības, un daļai no tām nav savas mājvietas. Domāju, vislielākie ieguvēji būs skatītāji, jo tas pacels kultūras notikumus jaunā līmenī, dodot māksliniekiem iespēju izpausties brīvāk nekā jelkad. Mēs priecāsimies sadarboties ar šiem drosmīgajiem māksliniekiem.
Arī ar institūcijām?
Mēs paši aktīvi apmeklējam gan teātra, gan mūzikas pasākumus visā Latvijā. Es patiesi priecājos par katru jaunu kultūras saturu, kas tiek radīts Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Valmierā, Rēzeknē un citur. Jāsaka, ārpus Rīgas piedzīvotās aktivitātes diezgan bieži ir pārsteigušas vairāk par to, kas notiek galvaspilsētā, tāpēc redzu potenciālu sadarbību ar ikvienu institūciju, kas, manuprāt, ļoti veicinātu arī kultūras satura komerciālā potenciāla pieaugumu un līdz ar to jomas pārstāvji noticētu savai izdzīvošanas iespējai skarbajos plašā saturiskā piedāvājuma džungļos.
Vai varat atklāt, ko varēs redzēt tuvākajā nākotnē?
Otrajā epizodē 19. aprīlī tiks piedāvāts horeogrāfu Krišjāņa Santa un Ērika Ēriksona kopdarbs Vērpete un trupas Kvadrifrons gandrīz dokumentālā izrāde Vecmāmiņu valsts.
Aktuālajai informācijai var sekot līdzi šeit.