Priekšlasījumos piedalās Raiņa un Aspazijas pētniece Gaida Jablovska ar priekšlasījumu Aspazija un viņas darbība Rīgas Latviešu biedrībā un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš ar stāstījumu Aspazija un Dailes teātris. Raiņa un Aspazijas vēstules un dzeju runās aktieri Anita Grūbe un Pēteris Vilkaste. Sarīkojumu kuplinās muzikāls sveiciens no Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas audzēkņiem.
Martu Aspazija saukusi par savu mēnesi, jo 16. datumā ir viņas dzimšanas diena. Dažkārt vēstures dokumentos viņa min arī 17. martu. 1928. gada martā, atzīmējot dzejnieces dzimšanas dienu, pie viņas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā ierodas laikraksta Pēdējā Brīdī korespondents. Aspazija atzīmē, ka ir pateicīga dzimtenei par to atzinību, ko tā viņai izrādījusi, un saka: "…Es arī neskaitu ne par kādu kaunu, ka man piespriests Triju zvaigžņu ordenis. To ar lepnumu esmu nesusi līdz šim un nesīšu arī turpmāk. Savu tautu dziļi mīlu…"
Dzejnieces, dramaturģes, tulkotājas un sabiedriskās darbinieces Aspazijas (dzim. Johanna Emīlija Lizete Rozenberga; 1865–1943) dzimtā vieta ir Zemgales līdzenumā, Zaļenieku pagasta Daukšu mājās. Talantīga. Spilgta un daudzšķautņaina personība. Brīžiem leģendām apvīts un neizpētīs ir viņas dzīvesstāsts. No 1893. gada rudens Aspazija strādā algotu darbu Rīgas Latviešu biedrībā. Viņa ir dramaturģe. Notiek Aspazijas lugu Vaidelote un Zaudētās tiesības pirmizrādes. LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā glabājas RLB Teātra komisijas protokolu un kases grāmatas, kas atklāj mums mazāk zināmus faktus par šo laika posmu dzejnieces dzīvē. Aspazijas devums latviešu kultūrā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), II šķiras Atzinības krustu (1938) un augstāko valsts apbalvojumu – Tēvzemes balvu (1939). Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināts Dailes teātris. Uz teātra skatuves iestudētas ne tikai Aspazijas lugas, bet 1934. gada martā, pēc Eduarda Smiļģa iniciatīvas, viņa iecelta par Dailes teātra goda direktori.
Ieeja sarīkojumā par ziedojumiem.