Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Eiropas Padomes pašvaldību kongress aicina Saeimu atlikt novadu reformas pieņemšanu

Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress aicina Saeimu atlikt administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, jo uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav veikusi "patiesu konsultāciju un sarunu procesu", bet gan organizējusi "vienvirziena komunikācijas kampaņu, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti".

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) piektdien preses konferencē informēja par Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komisijas izvērtējumu par administratīvi teritoriālās reformas gaitu Latvijā. Komisijas eksperti Latviju apmeklēja decembrī, pēc tam, kad LPS bija vērsis uzmanību uz, viņuprāt, konstatētajiem Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumiem reformas procesā.

LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS) žurnālistiem atgādināja līdzšinējo reformas gaitu un uzsvēra, ka īpaši nozīmīgi ir tas, ka faktu pārbaudes vizītē bija ieradies gan Monitoringa komisijas vadītājs, gan citi starptautiski eksperti.

Kopumā Kaminskis izklāstīja, ka ekspertu ieskatā, vietējās demokrātijas vispārējā situācija Latvijā kopš pēdējā uzraudzības ziņojuma 2018.gadā ir pasliktinājusies un, ka ir konstatēts savlaicīgi un atbilstoši veiktu pienācīgu konsultāciju trūkums ar iesaistītajām vietējām pašvaldībām, nacionālo asociāciju un to pašvaldību iedzīvotājiem, kurus skar reformas plānošana un īstenošana.

Izvērtējot vizītes laikā iegūto informāciju, eksperti secinājuši, ka "LPS paustie apsvērumi ir nopietni un kongresam rada pietiekamas bažas, lai pamatotu situācijas īpašu uzraudzību".

Tāpat Kaminskis informēja, ka komisijas pārstāvju ieskatā, Latvijas varas iestāžu plānotā reforma netiek veikta saskaņā ar Hartas 4.6. un 5.pantā noteiktajiem kritērijiem, jo ne attiecīgās pašvaldības, ne nacionālā asociācija - LPS - nepiedalījās reformas izstrādē un plānu izstrādāja tikai attiecīgās ministrijas eksperti.

Monitoringa komisija arī uzskatot, ka par reformu atbildīgā VARAM nav veikusi "patiesu konsultāciju un sarunu procesu", bet gan drīzāk organizēta "vienvirziena komunikācijas kampaņa, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti".

Pārmetumi VARAM veltīti arī par to, ka tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas iedzīvotāju aptaujas, ministrija kavējusi un dažos gadījumos pat aizliegusi aptauju veikšanu. 

Apturot, piemēram, Ikšķiles novada organizēto aptauju, VARAM gan to neaizliedza, bet aicināja to veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām un rīkot, piemēram, sabiedrisko apspriedi, jo neviens normatīvais akts domei nedod tiesības rīkot aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā.

Rezultātā EP Monitoringa komiteja iesaka Saeimai atlikt likumprojekta pieņemšanu līdz brīdim, kad savlaicīgi un pienācīgā veidā būs notikušas "godīgas un efektīvas konsultācijas atbilstoši Hartas 4. un 5.pantam".

Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir Eiropas Padomes konsultatīva institūcija, kura vērtē Eiropas Vietējo pašvaldību hartas īstenošanu un kura sastāv no pašvaldību nevalstiskajām organizācijām. Proti, kongresam EP ir padomdevēja statuss un sankcijas par to izstrādāto priekšlikumu nepildīšanu tiešā veidā nevar būt. 

Kaminskis gan atzina, "negribētu pieļaut domu", ka Latvijas valdība varētu neieklausīties Eiropas ekspertu teiktajā, jo "pretējā gadījumā nav jēgas atrasties arī Eiropas Padomē un pievienoties hartai." 

Aģentūrai LETA zināms, ka arī Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi ziņojumu par Latvijā īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, kuru plānots publicēt 26.februārī. Taujāts, vai, viņaprāt, arī EK atzinums par reformu būs līdzīgs un VARAM tiks pārmesta Hartas neievērošana, Kaminskis konkrēti atbildēt nevarēja, norādot, ka EK ziņojuma sagatavošanas procesā LPS viedoklis nav lūgts. 

Komitejas ziņojumā arī akcentēts, ka ekspertu ieskatā vietējo pašvaldību finansiālā autonomija samazinājusies dažu centrālās valdības finanšu un fiskālo lēmumu rezultātā saistībā ar 2020. gada valsts budžetu, kura daļu veido arī pašvaldību budžeti.

Komitejas ieskatā, nav novērojams progress attiecībā uz vietējo nodokļu paplašināšanu Latvijā, kas ir pretrunā ar Hartas 9.panta 3.punktu. Tāpat arī normatīvo aktu un grāmatvedības pieeja, kurā pašvaldību budžetus uzskata par valsts budžeta daļu, negatīvi ietekmējot Latvijas pašvaldību budžetus, jo tie ir pilnībā atkarīgi no centrālās valdības budžeta prioritātēm. Tas, savukārt, esot pretrunā ar pašvaldību finansiālo un budžeta autonomiju, kas prasīta Hartas 3.1. un 9.pantā. 

Tikmēr Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas locekle Iveta Reinholde uzsver, ka EP ekspertu ziņojums ir nopietns signāls Latvijai, lai turpmāk nopietnāk un atbildīgāk ievērotu vietējās demokrātijas principus. Pretējā gadījumā tas rada nelabvēlīgu valsts tēlu un reputāciju starptautiskajā vidē. 

"Vienlaikus ir svarīgi valdībai godprātīgi strādāt Latvijas tautas labā un izturēties ar cieņu pret iedzīvotājiem pašvaldībās. Sabiedrības uzticēšanās nerodas kā Ziemassvētku nakts brīnums, bet tā ir valdības darba un attieksmes rezultāts, uzklausot arī iedzīvotāju viedokli. Pretējā gadījumā cilvēki zaudē jebkādu interesi par notiekošajiem procesiem valstī un vēlmi iesaistīties," uzskata Reinholde.

Pēc Kaminska teiktā, Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa sagatavotais lēmums paredz, ka viņi aktīvi turpinās sekot pašvaldību reformas procesam Latvijā, kā arī paplašinās savu politisko dialogu ar Latvijas valsts varas iestādēm, lai tās ievērotu Hartas noteikumus, jo īpaši īstenojot reformu, tādējādi uzlabojot vietējās un reģionālās demokrātijas situāciju Latvijā. 

Tāpat Kongress piekrīt Monitoringa komitejas sanāksmju darba kārtībā iekļaut situācijas uzraudzību Latvijā, jo īpaši Hartas neievērošanas jomā, kā arī neizslēdz iespēju aicināt VARAM pārstāvjus uzstāties kongresā vienā no tā gaidāmajām sesijām un apspriest Latvijas varas iestāžu plānoto tālāko attīstību.

Jau ziņots, ka pērnā gada 4.decembrī pēc LPS uzaicinājuma ārpuskārtas faktu noskaidrošanas vizītē Latvijā viesojās Monitoringa komitejas pārstāvji.

Fakti vākšanas vizītes laikā eksperti tikās ar LPS priekšsēdi Kaminski, padomniekiem, Latvijas delegāciju EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un jomas ekspertiem, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (AP), Finanšu ministrijas pārstāvjiem un Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR).

LPS ieskatā valdība un VARAM reformas īstenošanas procesā pieļāvusi būtiskus Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumus.

papildināta visa ziņa

Top komentāri

Dauņeksterminators
D
Tak neuztraucieties un neieciklējieties uz kaut kādu ideālu administratīvo reformu (deformu) ... atstājiet nākotnes politiķiem arī iespēju pazīmēties! Ko tad politiķi pēc dievdesmit gadiem darīs? Atliks tikai kapsētu reforma!
Mala
M
Nesaprotu par ko ir cepiens? Viņi jau neaizliedz reformu, reformu vajag, bet veids kā VARAM komunicēja ar iedzīvotājiem bija jābūt savādākam. Igaunija izdarīja savādāk, paziņoja visiem ko grib darīt, noteikumus un deva gadu apvienoties / sadalīties. Un tie kuri gada laikā nevarēs tad tiks piespiedu kārtā. tad vesels gads bija dots cepties, izrunāt un nonākt pie slēdziena. Viņiem vienīgi pašvaldības ir no 5000 iedzīvotājiem. bet pie mums jau izreiz sazīmē un pasaka ka tā būs. tad dodas konsultācijas un vienkārši nodeklanē kas un kā. Un tad vēl dažas partijas bīda sev izdevīgus variantus lai varētu kļūt par jaunajiem kungiem.
Tekla
T
Ar kadam tiesibam kaut kada Eiropas padome iejaucas Latvijas valsts ieksejas lietas? Vai sie idioti EP vispar zina, ka niecigaja Latvija ar iedzivotaju skaitu 1 200 000, kas reali dzivo Latvija, pastav 123 pasvaldibas? Latvija ir jaatjauno 28 pasvaldibas ar rajonu pilsetam ka tas bija Karla Ulmana laika un ko pat pienema padomju okupacijas rezims 50 gadus, tacu ZZS mafija, lai varetu netrauceti izlaupit Latvijas valsti un iznicinat Latvijas laukus nodibinaja 123 pasvaldibas, kaut kads vajprats.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas