Sestdien un svētdien, 7. un 8.jūnijā, amatnieki no visas Latvijas muzejā pulcēsies 38.reizi. "Tie ir mūsu dziesmu svētki," saka Juris Indāns, muzeja direktors. Šā gada tirgus būšot īpašs ar divām brīvdabas teātra izrādēm, vairākiem gados jauniem meistariem un dažādās tehnikās veidotām lellēm. Apmeklētāju skaits tiek lēsts ap 25 000.
Spunde sprāga!
"Man kauns atzīt…Mājās ir septiņdesmit četras māla krūzes," kautri stāsta Ārija Doroškina, kura atceras gadatirgu no tā pirmsākumiem. Tas notiek jau kopš 1971.gada, kad muzeju darbinieki izlēma izveidot Tautas mākslas studiju darbu izstādi, pie reizes dodot iespēju darinājumus tirgot. Pirmajā gadatirgū bija pārdesmit amatnieku, šogad skaists palielinājies līdz 2000.
Katru gadu Ā.Doroškina soloties neko nepirkt, taču nespējot atturēties. Tirgus ir viņas gada notikums, un ar to saistās raibi piedzīvojumi. Reiz no Trapenes esot atbraucis kāds alus darītājs ar pilnām mucām. Kad tirgus placī bijis grūti atdabūt spundi, palīgā nākuši apkārtējie vīri. Aldaris teicis, ka nevajag taisīt vaļā, jo alus pa ceļam stipri sakratījies, un spunde var sprāgt. Palīgi neesot rimušies. "Un tad spunde sprāga…Ārā gāzās putas. Tādas putas! Aldaris pārvērtās par sniegavīru," Ārija smejas.
Viņas kolēģe Daina Kraukle, tautas mākslas nodaļas vadītāja, tirgus dienā aizņemta ar amatnieku izvietošanu. Pirms dažiem gadiem piezvanījis kokgriezējs no Allažiem un lūdzis, vai viņš varētu iegūt tirgošanās vietu tuvāk krūmiem. Viņam tur vajagot iedzīt automašīnu, jo sievai esot zīdāms bērns, kuram ik palaikam nomaināmas autiņbiksītes. Kokā ticis iekārts paša darinātais šūpulītis. Pēc pāris gadiem kungs atkal zvana. Atkal vajag koku, kur gadatirgus laikā šūpuli kārt, jo piedzimis otrais bērns. Un šogad kokgriezējiem līdzi būšot jau trīs bērni.
Katru gadu pavasarī tiekot rīkots amatnieku konkurss, kur jaunie amatnieki iesniedz savu darbu paraugus un speciāla žūrija lemj, vai tie atbilst standartiem. Darbiem jābūt gatavotiem ar rokām, latviskiem, autentiskiem un skaistiem. "Koraļļu krelles mēs neļaujam tirgot," rezumē D.Kraukle un paskaidro, ka par labām tiek atzītas tikai no "Latvijas akmeņiem" darinātas krelles. Tā šogad no 80 gadatirgus jaunpienācējiem "aiz svītras" palikuši 20. Vecie amatnieki tirgū tiekot bez konkursa.
Groziņš pie kājas
Astoto reizi uz Brīvdabas muzeja gadatirgu brauks Zita Ābele no Apšuciema. Kad ceturtdien iebraucam Zvirgzdiņu mājas pagalmā, Zita nāk pretim, palēkdamās un rokas vicinādama. "Nu, tautu tērpu ar vilkt vajadzēs?" viņa vaicā. Uz tirgu viņa ņemšot līdzi savu gruntīgo suitu tērpu ar visu deķi jeb seģeni. Ja muzeja darbinieki likšot, tad vilkšot.
Vēl līdz sestdienai jāpabeidz pīt veļas grozs, tāpēc mēs sekojam Zitai uz darbnīcu. Svīkt, svīkt — kārklu klūgas lokās zibenīgā tempā. Ja labi pinot, tad dienas laikā grozs gatavs. Grūtākais esot uzstādīt formu, iestiprināt klūgas finiera pamatnē un uzpīt pirmo pīni. "Tad mūziku uz ausīm, un aiziet! Modernais variants!" Zita norāda uz MP3 atskaņotāju.
Pīt grozus Zita sāka Latvijas neatkarības atgūšanas gados. Kad tika likvidēta Ķemeru sanatorija, ar savu feldšeres izglītību viņa sākusi strādāt Engures katlumājā.
Kāda kolēģe pinusi grozus un ieteikusi pamēģināt. "Sākumā tā pa jokam, tad dāvināšanai, līdz sāku pelnīt," saka Zita. Bijuši brīži, kad rokas sāpējušas tā, ka spējusi vien pagulēt. "Nu, nebija tas man, kā sak, nekādā sakarā ar tautas dzīvesziņu," Zita smejas.
Nereti rodoties darbi, ko negribas pārdot. Viens no tādiem ir grozs, kas pieguļ ciskai. Kādu dienu Zitai draudzene ieminējusies, ka varētu uztaisīt grozu, ko lietot makšķerniekiem. Izvilkts caur jostu un pieguļ vienam sānam. Kad zivs noķerta, grozu paver un met iekšā zivi.
Zita tādu uzpinusi, un grozs patlaban atzīts par vienu no labākajiem amatniecības darbiem Latvijā, Dziesmu un deju svētku laikā tas būs apskatāms Latvijas Dzelzceļa muzejā. Tomēr lielākoties Zita pin šūpuļus, galdiņus, grozus un tīnes.
Uz gadatirgu Zita dosies jau četros no rīta. Kādu gadu pēc sestdienas tirgus dienas viņa viena pati palikusi pa nakti automašīnā un ierāvusi pirms gulētiešanas siltumam piņģerotu balzamiņa, tagad — uz māju. Bet svētdiena — atkal uz Brīvdabas muzeju tirgoties. "Visi pērk. i Kalvītis, i Ulmanis," viņa stāsta.
***
Programma
7. jūnijā
9.00 muzicēs Allažu pūtēju ansamblis
10.00—15.30 estrādē dejos tautas deju kopas
13.00—14.00 folkloras kopa Laiva aicinājumā Piedzīvosim Jāņus! dziedās līgo dziesmas
14.00—15.00 Katram sava Jāņu dziesma! ar folkloras draugu kopu Skandinieki
15.30—16.30 Allažu amatierteātris pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem spēlēs izrādi Siržu kari. Programmu vadīs aktieris Ivars Puga.
8. jūnijā
10.30—16.00 estrādē dejos tautas deju kolektīvi, dziedās folkloras kopas, muzicēs koklētāju ansambļi
16.00—16.30 Saldus rajona Druvas pagasta teātris spēlēs Hugo Raudsepa izrādi Mārtiņciems.
Norises bērniem
Ogres Valdorfa skolas bērnudārza leļļu izrādes un rotaļu laukums bērniem, Studijā Pluss iespēja nofotografēties, Annels rotaļu laukums, Raunas cepļa keramikas darbnīcā varēs darboties ar mālu, Kurzemes podnieku cepļa atvēršana starp Lībiešu un Kurzemes sētām, zīmēšanas konkurss
kā nokļūt
7.jūnijā tiks norīkoti pagarinātie 1.autobusi. Ja būs daudz braukt gribētāju, papildus ik pēc pusstundas kursējošajiem autobusiem tiks norīkoti papildu reisi Vairāk info www.rigassatiksme un www.brivdabasmuzejs Brīvdabas muzeja virzienā kursē 218.mikroautobuss un autobusi uz Ādažiem, Kadagu, Vangažiem un Saulkrastiem
Līdz Juglai var nokļūt ar 6.tramvaju, tālāk var aizbraukt ar 28. vai 19.autobusu. Vai doties kājām
Pie muzeja automašīnas novietot nevarēs
Īpaša piebilde — muzejā ielaidīs tikai klēpjsunīšus