Viņš norāda: lai gan peļņa nav centrālo banku darbības un rezervju ieguldījumu pamatmērķis, centrālā banka ir nopelnījusi iemaksām valsts budžetā vairāk nekā 100 miljonus latu no rezervju apsaimniekošanā gūtās peļņas, tai pašā laikā nodrošinot, ka finanšu krīze, atšķirībā no daudzām finanšu institūcijām, LB nav nesusi zaudējumus. Viņš to saista ar pašreizējās LB komandas darbu.
M.Grāvītis arī precizēja otrdien izskanējušos datus par valdes locekļa Raivo Vanaga atalgojumu.
Proti, pretēji iepriekš rakstītajam, LB tirgus operāciju pārvaldes vadītāja atlīdzība 2009.gadā tika samazināta līdzīgi kā pārējiem kolēģiem. Iepriekš aprēķinos neprecīzi tika salīdzināts 2009.gada 12 mēnešu atalgojums ar 2008.gada astoņos mēnešos gūto atalgojumu, vēsta Db.lv.
14 LB padomes un valdes locekļi pērn atalgojumā kopumā saņēmuši gandrīz 1,14 miljonus latu, otrdien vēstīja laikraksts Dienas Bizness. To pēc vairāku administratīvo lietu sākšanas par atalgojuma slēpšanu atzinis LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņa vidējie mēneša ienākumi 2009.gadā no amata bankā bijuši aptuveni 8000 latu. Paša bankas prezidenta atalgojums pērn pirms nodokļu nomaksas gadā veidojis Ls 97 977. Tas ir mazāk nekā 2008.gadā, kad viņš kopumā saņēma Ls 126 518. Savukārt I.Rimšēviča vietnieks Andris Ruselis pērn saņēmis Ls 92 307, bet 2008.gadā ienākumi no algas bankā bijuši Ls 129 953.
(pievienotas pirmās četras rindkopas)