“Kā rāda daudzi vēsturiski un pašreizēji piemēri, pārlieku liela paļaušanās uz ekonomikas stimulēšanu ar monetārām metodēm vienmēr beidzas ar inflācijas kāpumu. Pirmajām diskusijām aizsākoties jau sen, 70.-80.-tajos gados, daudzas industriālās valstis atcēla monetārās finansēšanas iespējas, tas ir, iespējas finansēt valdības deficītu ar naudas drukāšanu, apzinoties to negatīvās sekas uz inflāciju. Papildus šim vispārējam principam mazu, no eksporta un importa atkarīgu valstu gadījumā svarīgi, ka naudas piedrukāšana nozīmētu arī to, ka nacionālā valūta vairs nebūtu segta ar ārvalstu valūtas rezervēm, kas Latvijā mazinātu uzticību latam un tā stabilitāti,” iedzīvotājiem skaidro LB.
“Tādu lielu valstu kā ASV vai eiro zonas prakse, izmantojot monetārās politikas instrumentus caur banku sektoru uz noteiktu laiku palielināt naudas daudzumu apgrozībā, lai sekmētu ekonomikas atkopšanos, nevar tikt ielikts tādos pašos rāmjos kā naudas drukāšana ekonomikas stimulēšanai caur valdības izdevumu palielināšanu. Šīs valstis, saskatot inflācijas draudus, samazinās ekonomikai pieejamo naudas daudzumu - griezīs laivu riņķī, ceļot procentu likmes. Šāds piemērs ir arī eirozona, kuras zemos procentu un eiro lētumu pašlaik izmanto arī Latvijas ekonomika, kur 90% no iedzīvotāju un uzņēmumu kredītiem ir eiro,” norāda LB.