Viņa uzsver, ka nevienā valstī nevar iztikt bez naturalizācijas procesa, tomēr varētu pārskatīt nepilsoņiem izvirzītās prasības pilsonības iegūšanai, atvieglojot tās atsevišķām iedzīvotāju grupām.
“Ir jaunieši, kas apgūst mazākumtautību izglītības programmu, kurā 60% mācību ir latviešu valodā. Šiem jauniešiem gan var uzreiz piešķirt pilsonību. Tāpat nepilsoņiem, kas ir sasnieguši zināmu vecumu, piemēram, 65 vai 70 gadus, varētu uzreiz piešķirt pilsonību, ja cilvēks paraksta solījumu par uzticību Latvijas valstij,” saka E.Aldermane. Viņa skaidro, ka veciem cilvēkiem naturalizācijas eksāmens vairs nav valodas, bet atmiņas pārbaude, ja viņam ir jāizpilda tie paši uzdevumi, kas 25 gadus veciem jauniešiem.
Plaudei nav pieņemama dalīšana
Uzņēmēja Ieva Plaude-Relingere, kura kopā ar vairākiem desmitiem pazīstamu Latvijas uzņēmēju veido kustību Par labu Latviju!, izteikusies, ka Latvijā jāveido jauna nācija, kurā katrs runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu, turklāt Latvijas pilsonība jāpiešķir visiem. To viņa otrdien paziņojusi intervijā krievu valodā raidošajai radiostacijai Baltkom 93,9. Kustībai ir ambīcijas pārtapt politiskā spēkā un, iespējams, veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu ar LPP/LC un Tautas partiju.
„Man ir daudz trūkumu, bet drosmes man ir vairāk nekā vajag. Jā, protams, es atbalstu „nulles pilsonības” variantu visiem Latvijas iedzīvotājiem,” I. Plaude-Relingere citēta Baltkom 93,9 mājaslapā. Tur ievietotajā intervijas audio fragmentā I. Plaude-Relingere atgādina, ka kustības Par labu Latviju! manifesta otrais punkts sola apvienot Latvijas cilvēkus. „Es esmu pateikusi ļoti skaļi – ir jāizveido jauna nācija, kurā katrs cilvēks runātu trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Tā dalīšanās pēc nacionālās piederības, kas turpinājusies pēdējos 20 gadus, manuprāt, ir absolūti nepieņemama,” saka uzņēmēja.
Šai sakarā viņa piesauc līdzību ar latviešu nācijas veidošanos, atgādinot, ka „vietējie iedzīvotāji tikai pēdējos 500 gadus saucās par latviešiem, bet līdz tam mums bija ļoti dažāda populācija – kurši, lībieši, zemgaļi, sēļi”. „Vietējo iedzīvotāju intereses nekad nav ņemtas vērā, mūsu mazajā teritorijā vienmēr savstarpēji cīnījās mūsu vareno kaimiņu intereses,” intervijā pauž I. Plaude-Relingere.
Ikstens: Tās ir PCTVL idejas
Politologs Jānis Ikstens apšauba ideju veidot jaunu nāciju, piešķirot
pilsonību visiem Latvijas iedzīvotājiem. “Ja Plaudē mājo cerība, ka tas
varētu radīt jaunu nāciju, gribētos dzirdēt viņas argumentus. Ja jauna
nācija nav radusies integrācijas procesā, tad neredzu pamatu, kādēļ, lai
tā rastos totālas dezintegrācijas procesā, par kādu ir uzkatāms
pilsonības nules variants. Nevienā valstī nācija tā nav veidojusies,”
pauž politologs.
Pēc viņa domām uzņēmējas ierosinājuma ieviešana dzīvē pārvilktu pāri
“treknu strīpu” līdz šim īstenotajām integrācijas programmām un
projektiem, kā arī tiem finanšu un cilvēku resusiem, kas to veidošanā ir
iztērēti.
I.Plaudes izteikumi liek J.Ikstenam secināt, ka PCTVL līderu Jakova
Plinera un Tatjanas Ždanokas idejām ir parādījies atbalsts latviešu
uzņēmēju vidē. “Būs ļoti interesanti skatīties kā uz to reaģēs Tautas
partija, ar kuru apvienība [Par labu Latviju!] kopā vēlas kaut ko darīt.
Pat Saskaņas centrs par “nulles pilsonību” vairs nerunā,” piebilst
politologs.
TP pārstāvji atturīgi
Tautas partijas (TP) pārstāvji, kas arī parakstījuši aicinājumu par Par labu
Latviju!, atturīgi izsakās par I.Plaudes priekšlikumu. Cēsu mērs Gints
Šķenders neatbalsta pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas
iedzīvotājiem, jo par primāro kritēriju tās iegūšanai uzskata latviešu
valodas zināšanas. “Skaidrs, ka integrācijas process ir jāturpina
uzlabot, bet jaunas nācijas veidošana un trīs valodas, tas ir no nez
kādiem plauktiem paņemts. Tās vairs nav uzņēmēju lietas,” viņš saka,
nevēlēdamies ieslīgt detalizētākās diskusijās par šo tematu.
Savukārt Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (TP) par
I.Plaudes uzskatiem pilsonības jautājumos nav informēta, tādēļ tos
nevēlas komentēt. Viņa gan norāda, ka jaunajā kustībā iesaistījušies
dažādi cilvēki, kuru uzskati daudzos jautājumos nesakrīt, bet
svarīgākais ir tas, ka viņi visi atbalsta aicinājuma idejisko kodolu -
labākas Latvijas veidošanu.
(papildināta ar pēdējām divām rindkopām)